Lasīšana ir paradums, kas saistīts ar daudziem faktoriem: laiku, kultūru, izglītību, dzīvesstilu. Lasīšana atklāj izglītības līmeni un ir arī veids, kā to iegūt.
Lasīšana ir paradums, kas saistīts ar daudziem faktoriem: laiku, kultūru, izglītību, dzīvesstilu. Lasīšana atklāj izglītības līmeni un ir arī veids, kā to iegūt.
Skolēni un studenti vairāk lasa akadēmisko, mācību literatūru, savukārt jaunieši lasa daudz mazāk nekā pusmūža cilvēki. Vecākam cilvēkam ir vairāk laika, viņam izveidojušās vērtības, izkristalizējušās intereses.
Uzskata, ka sievietes parasti lasa vairāk nekā vīrieši. Sievietes emocionalitāte lasīšanu pārvērš pārdzīvojumā, tādēļ viņas bieži lasa izklaides literatūru, kas palīdz aizmirst ikdienas rūpes. “Kad es jūtos slikti, kad dzīvē kaut kas neizdodas, es ņemu rokās mīlas romānu,” saka kāda paziņa.
Ir cilvēki, kas katru dienu lasa laikrakstus, un arī viņiem lasīšana ir vaļasprieks, bet ar citu motivāciju. Kā teica kāda sieviete: “Lasu likumus, lai zinātu savas tiesības.”
Jaunieši labprāt lasa filozofiskus apcerējumus, kuros pausti dzīves jēgas meklējumi, piemēram, A. de Sent—Ekziperī “Mazo Princi”, Paulu Koelju darbus vai D. Orvela “Dzīvnieku fermu”.
Grāmatas bieži izvēlas no populāra autora daiļrades, pēc draugu ieteikuma, aktuālas tematikas, iemīļota žanra, skolotāju ieteikumiem, grāmatas popularitātes reitingiem, pēc kāda reklāmas raksta vai recenzijas. Piemēram, Dena Brauna “Da Vinči kods”. Par to rakstīja presē, diskutēja sabiedrībā.
Viens no iemesliem, kāpēc grāmatas nelasa, ir laika trūkums — skola, studijas, darbs, ģimene, citi vaļasprieki un intereses. Dažkārt tas var būt arī īpaša noskaņojuma trūkums. Citiem nepatika pret grāmatu lasīšanu radusies, kad skolas laikā bija jālasa obligātā literatūra. Daudzi grāmatas lasa neregulāri — ja nav liela noguruma, palasa pirms gulētiešanas, lai mazinātu dienā gūto spriedzi.
Aizraujošs grāmatas saturs un tematika veicina fanu pulka veidošanos, piemēram, Harijam Poteram. Arī populārākajā Latvijas interneta portālā “draugiem.lv” ir izveidojušās vairākas domubiedru grupas, kur var apvienoties “visu zemju lasītāji”.
Daudz vairāk lasa romānus (mīlestības, vēsturiskus, detektīvus), bestsellerus un filozofiskus apcerējumus. Tautā iemīļota ir tulkotā literatūra, tomēr ir arī indivīdi, kas labprāt lasa latviešu klasiku.
Kad mājās grāmatplaukts ir pārskatīts, palīdz bibliotēka. Aizkraukles rajonā ir 25 bibliotēkas. Pļaviņu 2. bibliotākas vadītāja Inguna Siliņa atzīst, ka bibliotēkas apmeklē jaukts lasītāju kontingents, kas daudz lasa autobiogrāfiskus darbus. Daudzus lasītājus valdzina ezotērikas un psiholoģijas pasaule, kas dod savādāku dzīves skatījumu. Tomēr ir arī cilvēki, kas var uzģērbt “humpalas”, bet nevar paņemt rokās iepriekš cita cilvēka lasītu grāmatu. “Ir pretīgi šķirstīt grāmatu, ja to ir aiztikušas svešas rokas, tad jau labāk nelasīt neko,” skaidro kāds bibliotēkas nīdējs. Iespējams, tieši tāpēc daudzi grāmatas pērk.
***
— Vai jūs lasāt grāmatas?
Lidija, pensionāre:
— Visvairāk lasu klasisko literatūru. Patīk arī detektīvromāni, grāmatas par dzīvniekiem. Mājās man ir liela klasiskās literatūras kolekcija, bet apmeklēju arī bibliotēkas. Viena no mīļākajām grāmatām ir “Dziedoņi ērkšķu krūmā”.
Jolanta, 16 gadu, strādā:
— Lasīšanai daudz laika neiznāk. Skolas laikā lasīju obligāto literatūru. Tagad vairāk patīk atziņu krājumi, piemēram, “Mīļotai māsai”, “Labais draugs” un citi.
Uģis, 2. kursa students:
— Esmu lasījis obligāto literatūru. Man patīk reāli fakti, grāmatas, kurās nav izdomājumu un fantāzijas. Ik pa laikam pāršķirstu “Ginesa pasaules rekordu” grāmatu.
