Helovīns (Halloween) — vieni no senākajiem svētkiem, kuru “saknes” sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri attīstoties ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.
Helovīns (Halloween) — vieni no senākajiem svētkiem, kuru “saknes” sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri attīstoties ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.
Senās ķeltu ciltis svinējušas aukstuma, proti, ziemas, sākumu jau 1. novembrī. Laika gaitā šī diena pasludināta par Visu svēto dienu, bet saules aizvadīšanas svētkus svinēja 31. oktobrī. Svētki svinēti ar masku gājieniem priesteru vadībā, ziedojot dzīvniekus un labību nākamajam auglības gadam. Izdobti ķirbji galvaskausa formā kļuvuši par tādu kā Helovīna simbolu.
Senos laikos tagadējo Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritoriju apdzīvoja ķelti, pielūdzot dabu un dievus, no kuriem galvenais — Saules dievs — noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1. novembrī, ko ķelti dēvēja par Samheinu (Samhain) un kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, svinēja Jauno gadu. Līdz 31. oktobra vakaram visai ražai bija jābūt mājās, jo naktī druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus spožus ugunskurus, bet no rīta oglītes izdalīja ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai viņus pasargātu no ļauniem gariem. Svētki ilga trīs dienas, ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās.
Romiešiem iebrūkot ķeltu zemēs, līdzi tika atnestas arī ieražas un svētki, piemēram, 1. novembrī svinētā Pomona diena — augļu un dārzu dievības godināšana ar ēdieniem un dzērieniem, dziesmām un dejām. Pamazām ķeltu un romāņu tradīcijas sajaucās.
Turpmākajos gadsimtos visspēcīgāko ietekmi Helovīns piedzīvoja līdz ar kristīgās ticības izplatību Vecajā Eiropā un Britu salās.
Druīdi uzskatīja, ka šajā naktī no pazemes lien ārā raganas un gari, lai godīgiem ļautiņiem sagādātu nepatikšanas, tāpēc visi pulcējās pie ugunskuriem un centās, lai viņus apspīdētu gaisma. Ļauno garu atbaidīšanai rībināja bungas, spēlēja dūdas un visādi citādi trokšņoja. Baznīcai šis pagānu rituāls nebija pieņemams, tāpēc to centās aizstāt ar Visu svēto un Dvēseļu dienu.
(No interneta)
