Eiropas Savienības valstis nespēj panākt vienošanos, vai atļaut ES tirgū ievest ģenētiski modificētus kartupeļus.
Eiropas Savienības (ES) valstis nespēj panākt vienošanos, vai atļaut ES tirgū ievest ģenētiski modificētus kartupeļus.
Par ģenētiski modificētu kartupeļu ievešanu ES tirgū balsoja Latvija, Lielbritānija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Somija, Nīderlande, Slovākija, Spānija un Zviedrija.
Pret balsoja Austrija, Kipra, Dānija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Rumānija un Slovēnija, bet Beļģija, Francija, Vācija, Īrija un Portugāle atturējās.
Biotehnoloģiju industrija kopš jūlija gaida ES lēmumu Vācijas ķimikāliju rūpniecības giganta BASF iesniegumam atļaut ģenētiski modificētos kartupeļus ievest ES tirgū, lai izmantotu tos kā dzīvnieku barību.
Tomēr plāns pieļauj arī 0,9% ģenētiski modificētu organismu “nejaušu” klātbūtni vispārējā pārtikas tirgū.
Tas nozīmē, ka ģenētiski modificētus kartupeļus nevarētu apzināti pārdot cilvēku pārtikas tirgū, bet to nejauša nonākšana tirdzniecībā tiktu paciesta.
ES Pārtikas ķēdes un dzīvnieku veselības komitejas zinātnieki nespēja panākt vienprātību šajā jautājumā, līdz ar to lēmums tagad jāpieņem ES ministriem. Ja triju mēnešu laikā ES ministri lēmumu nepieņems, jautājumu izskatīs Eiropas Komisija (EK).
Ja lēmuma pieņemšanu nodos EK, tā vērsīsies Eiropas pārtikas drošības pārvaldē (EFSA), kas ir secinājusi, ka ģenētisko kartupeļu kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi ir maz ticama.
Tomēr dažas vides aizsardzības organizācijas ir kritizējušas EFSA slēdzienu, norādot, ka šiem kartupeļiem ir gēni, kas ir rezistenti pret noteiktām antibiotikām.
Kartupeļi ir ģenētiski modificēti, lai tajos būtu vairāk cietes, ko rūpniecībā izmanto papīra, līmes un audumu ražošanā.
Bet BASF vēlas tos izmantot dzīvnieku barībā.
