Sestdien Pļaviņas bija mūzikas varā — Aizkraukles rajona vecākā mūzikas skola svinēja 50 gadu jubileju.
Sestdien Pļaviņas bija mūzikas varā — Aizkraukles rajona vecākā mūzikas skola svinēja 50 gadu jubileju.
Sirsnīgi, humora pilni, mīļi, atraktīvi, vienkārši — tā dažos vārdos var raksturot nedēļas nogalē Pļaviņās aizvadītos svētkus.
Mūzikas skolas jubilejai veltītajā bukletiņā par moto izvēlēti Zentas Mauriņas vārdi: “Laimīgi ir mūziķi, laimīgāki par dzejniekiem. Viņiem nevajag tulku, viņu valodu saprot visur”. Manuprāt, par laimīgiem var uzskatīt arī tos, kuri šo valodu prot saklausīt, un tādu mūzikas skolas svētkos netrūka.
Aiz loga Daugava
Mūzikas skola bija atvērta apmeklētājiem jau no rīta. Viņus laipni sagaidīja divas meitenes, skolas gides — Arita Lukss un Kristīne Ludberga. Abas meitenes šogad absolvēs klavieru klasi. Vēl gan neesot izlēmušas, vai turpmāko izglītošanos saistīšot ar mūziku. Arita un Kristīne izrādīja skolas telpas abos stāvos, pastāstot, kādas stundas kurā notiek. Lai gan dažs kabinets ir tikai pāris kvadrātmetru liels, visos jūtams mājīgums. Pļaviņu mūzikas skolu var uzskatīt par unikālu tāpēc vien, ka Daugava gandrīz vai kāpj iekšā pa logu. Pa vairāku kabinetu logiem, arī no skolotāju istabas, tā redzama visā krāšņumā. Nav gan veikts pētījums, vai ar gleznaino ainavu fonā audzēkņi muzicē labāk, taču par to, ka mūzika un gleznošana ir kā dvīņu māsas, gan varēja pārliecināties.
Divu mūzu pavēlniece
Skolas zālītē apskatāma absolventes Agneses Krastenbergas gleznu izstāde. Viņas gleznās, kurās pārsvarā atainota Daugava un dabasskati, jūtams dziļi personisks un izjusts dzīves skatījums. Izstāde būs apskatāma līdz 17. novembrim.
— Ir vērts redzēt izstādi, te guvām patiesu emocionālu baudījumu, — tāds bija izstādē satikto apmeklētāju viedoklis. Agnese pērn uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā, taču mūzikai nav teikusi ardievas. Viņa Rīgas 5. mūzikas skolā māca klavierspēli, un viņas audzēkņi piedalījušies starptautiskos pianistu konkursos. Svētkos Agnese gan nevarēja piedalīties, jo tobrīd bija Vīnē.
Viena no pirmajām
— Man ļoti patīk šī glezna, — pie Daugavas skata ilgāk pakavējusies, saka viena no pirmajām izstādes apmeklētājām Maija Tropa. Izrādās, Maijas kundze ir viena no pirmajām mūzikas skolas audzēknēm, 1957. gadā iestājusies klavieru nodaļā. Ar lielu sirsnību viņa atceras skolas direktoru Tālivaldi Mekšu un skolas “dvēselīti” koncertmeistari Ritu Lēpi. Maijas kundzes skolasbiedri tolaik bijuši Skaidra Sebre, Dzintars Grīvnieks, Valdis Pudāns. Tiesa, ne visi, kuri iestājušies, mūzikas skolu arī absolvējuši. — Es laikam par vēlu tajā iestājos, toreiz mācījos jau 8. klasē, un tas ir tāds spurains vecums, — saka kundze. Taču mūzikas skolas dzīvei līdzi sekojusi vienmēr — apmeklējusi koncertus, uz tiem vedusi arī radu bērnus. Īpašs prieks par brālēna Arigo Štrāla panākumiem, kurš pēc Pļaviņu mūzikas skolas absolvēšanas izvēlējies profesionāla mūziķa karjeru.
“Kaut visiem būtu tāds direktors!”
Pašreizējais skolas direktors Jānis Ludbergs skolu vada kopš 1990. gada. Tas bija visgrūtākais laiks, kad mainījās valsts iekārta. Galvenā vērība bija jāpievērš skolas materiālās bāzes atjaunošanai un darba apstākļu uzlabošanai. — Kaut visiem būtu tāds direktors kā mums! Viņš vienmēr visu paspēj, visu zina, visiem palīdz, — kolēģu vārdā savu direktoru sveica skolotāja Daina Penģerote. Un viņa zina, ko saka, jo pati vairākus gadus vilkusi šo smago vezumu. Nenoliedzami, liela nozīme bijusi arī ģimenes atbalstam. Arī bērniem un sievai mūzikas skola kļuvusi par otrajām mājām.
Svētku reizē direktors gan jutās samulsis, dzirdot tik daudz labu vārdu gan par sevi, gan kolektīvu, bet kādreiz jau tam labo vārdu maisam jāsprūk vaļā, jo, ikdienas darbus darot, tos bieži aizmirstam pateikt.
Dienu pirms jubilejas direktoram jautāju, kas paredzēts svētku koncertā. Viņš atklāja, ka koncertā labprāt pieteikušies piedalīties vairāki absolventi, kuru ikdiena nav saistīta ar mūziku. Tā direktoram esot vislielākā balva.
Draudzīga ģimene
Desmit. Tas ir daudz vai maz? Grūti spriest, bet tieši tik liels ir skolas kolektīvs. Pēc skolotāju mirdzošajām acīm un skatītājiem dāvinātā muzikālā priekšnesuma “Kāpēc mums dziedāt svešu dziesmu” ikvienam bija skaidrs, ka tā ir stipra, draudzīga ģimene. To apliecina arī fakts, ka vairāki absolventi te turpina darba gaitas. Klavieru nodaļu absolvējušas un tagad savā skolā strādā Valda Celmiņa (Šēniņa — Krumpāne) par teorijas nodaļas vadītāju un Sarmīte Ambaine (savā specialitātē). Klavierspēles skolotāja ir Sigita Vilkaplātere un Ginta Ludberga (viņa ir arī klavieru nodaļas vadītāja). Vijoles spēli māca Sarmīte Šera, bet akordeona spēli jau 37. gadu — Broņislava Krastiņa. No 1973. gada pūšaminstrumentu spēli māca Kārlis Strazdiņš un kopš 1985. gada to turpina darīt kopā ar savu audzēkni Aivu Medeļevu (Siliņu). Mūzikas skolas audzēkņi apgūst arī solfedžo un mūzikas teoriju, ko viņiem māca Valda Šēniņa — Krumpāne un Daina Penģerote.
Arī bijušo nopelns
Šī diena bija svētki arī tiem skolotājiem, kuri skolā vairs nestrādā, taču viņu devums skolas izaugsmē tāpēc nav mazāk svarīgs. Ievērojams ir pirmo klavierskolotāju — Ritas Lēpes, L. Circenes, I. Radzēvičas un M. Kalniņas — veikums. Vijoles klasē pirmais skolotājs bija direktors Tālivaldis Mekšs. Viņa darbu turpināja Daina Krukle, Daina Putniņa, Gunārs Nažinskis. Akordeona spēli pirmā sāka mācīt Daina Priede, viņas darbu turpināja Juris Liede, Ausma Ziņģe un Ausma Zeipe. Pirmais pūšaminstrumentu spēles pedagogs bija Uldis Sebris, vēlāk — Arnis Biķis un Jānis Grīvs. Teorētisko priekšmetu nodaļā strādājušas pedagoģes Ieva Andersone, Maija Reinholde un Ieva Lazdāne.
Gan audzēkņi, gan profesionāļi
Svētku koncertā mūzikas skolas audzēkņu priekšnesumi mijās ar absolventu sniegumu. Koncertu atklāja pirmā vijoles klases absolventa Jura Jēkabsona dēls Jānis. Lai gan Juris nav kļuvis par vijolnieku, taču viņš turpina dzīvot mūzikas instrumentu “sabiedrībā”— viņš mūziķus apgādā ar jauniem un kvalitatīviem instrumentiem. “Staburags” jau rakstīja, ka nesen skola ar Jura palīdzību iegādājās jaunu flīģeli.
Koncertā piedalījās arī trīs absolventi profesionāļi: pianists Normunds Vīksne, kurš muzicē duetā ar Antru Vīksni, Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra altu grupas koncertmeistars Arigo Štrāls un solists, jauniešu kora “Kamēr” un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” vokālais pedagogs Ansis Sauka.
Mūzikas mīlestība kā stafete
Kad skolas absolventam Dzintaram Rudakam vakara vadītāji vaicāja, ko skolotāji viņam mūzikas skolā iemācījuši, viņš atteica īsi: “Mīlēt mūziku!”. Tiesa, viņam mūzika ne vienmēr patikusi. Absolvents atcerējās, ka reiz uzrāpies ābelē, lai nebūtu jāiet uz stundu.
Mūzikas mīlestību kā stafetes kociņu saviem audzēkņiem tālāk snieguši daudzi skolas absolventi: Agnese Krastenberga, Dace Gailīte, Olita Liepiņa, Antra Zvirgzdiņa, Alda Šeļegovska, Olga Kintinova, Inga Strazdiņa, Aivars Miķelsons, Jeļena Sologubova, Elita Grīslīte, Marita Šuļenoka, Ināra Daukste, Ilze Bērziņa un citi. Skolas absolventu vidū ir arī valstī pazīstami kultūras darbinieki: Uldis Štokmanis, Pēteris Jankavs, Didzis Bardovskis.
Vakara gaitā nolasīja arī vairākas telegrammas. Vistālākā bija no Lisabonas. To bija atsūtījis skolas absolvents, Rīgas Jaunā teātra aktieris Ģirts Krūmiņš.
***
Fakts.
-Pļaviņu mūzikas skolu 50 gadu laikā absolvējuši 286 audzēkņi.
-Visilgāk mūzikas skolā apgūta klavierspēles specialitāte (124 absolventi).
-Viena no pirmajām skolā ir vijoles klase. To beiguši 23 absolventi.
-Pūšaminstrumentu spēli apguvuši 65 absolventi.
-Skolu absolvējuši 66 akordeonisti.
-Mūzikas skolu vadījuši: Tālivaldis Mekšs, Gunta Skuja (Vite), Daina Līkopa (Penģerote) un Jānis Ludbergs.
-Pašlaik mūzikas skolā mācās 70 audzēkņu.
