Dzīve neko nedod par velti — ne maizi, ne sāli, ne svētkus, tas viss ir jānopelna. Kam ir darbdiena, tam ir arī svētki.
Dzīve neko nedod par velti — ne maizi, ne sāli, ne svētkus, tas viss ir jānopelna. Kam ir darbdiena, tam ir arī svētki. Tikai — kam, kad un kādi tie ir? Tie noteikti ir ne tikai gadskārtu jubilejas, kāzas vai kristības, tie var sākties ar apstāšanos — atelpas, izvērtēšanas mirkli, ar dvēseles pacelšanos pāri ikdienai, ar prieku, kas kā saules gaisma ir bez maksas un dod gaismu ikvienam — gan pašiem, gan citiem, tikai jāatver sirds un jāļauj tam ienākt. Un ir simts un viena iespēja, kā svētkus svinēt.
Šogad Skolotāju dienā Aizkraukles rajona Mazzalves pamatskolas kolektīvs iedibināja jaunu svētku svinēšanas tradīciju — ciemoties katra skolotāja dzimtajās mājās. Un pirmā loze tika Vitai Zeltiņai (Ceipiniecei). Tā no Zemgales, no pašas leišmales pierobežas — Ērberģes pagasta, uz 150 km attālo Varakļānu vidusskolu Latgalē atripoja autobusiņš ar delegāciju, kuru laipni sagaidīja mācību daļas vadītāja Anita Saleniece un ārpusklases darba organizatore Aina Kazāka. Visi kopā atmiņās izstaigāja to laiku, kad Vita te mācījās — 1969. — 1980. gadā.
Tad Varakļānu katoļu baznīcas relikviju un ticības vēstures interesantajos ceļos ciemiņus izvadāja prelāts Antons Boldāns (baltinavietis). Tālāk maršruts veda pie daiļdārza īpašnieka Pētera Solzemnieka, kurš ļāva ne tikai acis pamielot, bet sniedza arī praktiskus profesionālus padomus dārzniecības jautājumos. Autobusiņš iegriezās arī Borhu pils pagalmā.
Vēlāk Vitas mājās “Bērzgaliešos” izjutām to auru ar medus garšu. Ceļojums noslēdzās Bokānu saieta namiņā, kur uzkodām grilā uzsildītas desiņas, piemalkojot karstu kafiju. Patīkamā omulīgā gaisotnē kopā ar “Bokonu Bryuklinem” nodziedājām himnu, demonstrējot savus dančus un arī sadancojot ar ciemiņiem. Nu esam par 19 paziņām bagātākas — 19 vietās Latvijā varēsim rast atbalstu: Ērberģes pagastā Aizkraukles rajonā, arī Bauskas un Jēkabpils, Preiļu un Rēzeknes pusē un Balvu rajona Baltinavā. Patiesi pārsteidza viesu tik sirsnīgā, pozitīvā attieksme, labestības un atzinības starojums, interesantās sarunas katram savā dialektā. Šī pozitīvā enerģiju apmaiņa arī ir tā, kas paceļ pāri visām rūpēm un pārvēršas svētkos.
Pārdomu nobeigumā vislabāk, šķiet, iederas Raiņa vārdi — gūt var dodot, gūt var ņemot, dodot gūtais neatņemams. Mēs, “Bokonu Bryuklinis”, ļoti pateicamies visiem ciemiņiem par pagodinājumu, mūs apciemojot, par direktora sirsnīgajiem vārdiem, par veltījumiem, par skaistiem puķupušķiem, par “Bokonu Bryukliņu” novērtēšanu. Lai jums ikvienam veiksme šajā cildenajā gara gaismas nesēju, skolotāju, profesijā! Lai jūs vienmēr esat tik saulaini, kā tajā lietainajā tikšanās dienā!
