Vēstule tēvam debesīs. Jāņa Jaunsudrabiņa mūžā sagadījies tā, ka rakstnieks pats savam tēvam nav atstājis nevienu materializētu piemiņas zīmi.
Vēstule tēvam debesīs
Jāņa Jaunsudrabiņa mūžā sagadījies tā, ka rakstnieks pats savam tēvam nav atstājis nevienu materializētu piemiņas zīmi.
Autobiogrāfiskajā aprakstā “Mana dzīve” rakstnieks stāsta: “Ne manai mātei, ne man nebija vaļas nodoties sentimentālai kapa kopšanai. Mēs dzīvojām diezgan tālu, Neretā. Kad es uzaudzis gribēju reiz redzēt to vietu, kur atdusas mans tēvs, kaps bija ieslīcis. Brīdāgu Janks, kurš atcerējās vietu, tomēr nevarēja skaidri parādīt. Mēs pacilājām dažus smilgās nogāzušos krustus, tie sadrupa. Varbūt kāds no tiem bija mana tēva krusts, bet kurš?”
Jānis Jaunsudrabiņš savu tēvu literārajos darbos pieminējis bieži. Par tēvu rakstnieks stāstījis “Baltajā grāmatā”, aprakstos “Mana dzīve” un “Mani radu raksti”.
Sešdesmitās dzimšanas dienas svinībās, kuras notikušas Rīgā, Mežaparka dzīvoklī, rakstnieks viesiem nolasījis dzejoli “Vēstule manam tēvam debesīs”. Dzejolī ir šādas rindas:
“Es šodien svētu sešdesmitos šūpļa svētkus.
Ak, mīļais tēvs, cik jauki gan tas būtu,
Ja Tu šeit šodien sēdētu ar mani,
Ar mani un ar māti, Tavu skaisto Ievu,
Kas nu jau pamazām sāk balti ziedēt.
***
Nu tad uz redzēšanos kādā jaukā dienā!”
Pensijas ietaupījumi piemiņas zīmei
Taču diemžēl J. Jaunsudrabiņa darbos nav pat norādes, ka viņš vēlētos uzcelt tēvam kapa pieminekli vai kādu citu piemiņas zīmi. Varbūt tas izskaidrojams ar to, ka tēva kapa vieta rakstniekam precīzi nebija zināma? Varbūt…
Taču piemiņas zīme rakstnieka tēvam šodien ir Saukas pagasta Galvānu kapos.
Saukas novadpētnieks Gunārs Spīdainis, kurš piedalījies rakstnieka tēva piemiņas zīmes tapšanā, izstāsta pieminekļa rašanās ideju, kā piemiņas zīme izgatavota un novietota.
No G. Spīdaiņa stāsta uzzinu, ka 1962. gadā pirms aiziešanas pensijā no Dzērves pamatskolas, kura bija Galvānu silā blakus kapsētai, skolotāja Zelma Lasmane (1904.—1993.) atklājusi viņam savu apsolījumu Jānim Jaunsudrabiņam atrast rakstnieka tēva kapu un izveidot piemiņas zīmi.
1987. gadā Z. Lasmane vērsusies pie G. Spīdaiņa, sakot, ka pēdējais laiks izpildīt Jaunsudrabiņam doto solījumu, jo viņas mūžs tuvojoties noslēgumam.
Par piemiņas zīmes izgatavošanu esot runāts ar Zalvē dzīvojošo tēlnieku Imantu Līci.
G. Spīdainis, būdams Sēlijas un Saukas patriots, apņēmies skolotājai palīdzēt.
Viņš Z. Lasmani aizvedis uz Viesīti, tur viņa krājkasē no sava rēķina noņēmusi 1000 rubļu, kuri sakrāti no pensijas ietaupījumiem. Abi vairākas reizes braukuši uz Zalvi pie Imanta Līča, kopīgi apsprieduši piemiņas zīmes formu, tajā iegravējamo tekstu. G. Spīdainis par piemiņas zīmē iegravējamo tekstu konsultējies arī ar rakstnieci Lūciju Ķuzāni.
1988. gada 27. augustā Galvānu kapsētā atklāta piemiņas zīme rakstnieka tēvam Jānim Jaunsudrabiņam. Ceremonijā piedalījušies ap 200 cilvēku no Rīgas, Neretas, Jēkabpils, Saukas, Zalves un citām vietām.
Piemiņas zīmē lasāmi vārdi no Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoļa “Manam tēvam debesīs” kā novēlējums savam tēvam, redzams J. Jaunsudrabiņa faksimila iegravējums, tēva dzimšanas un miršanas dati.
Piemiņas zīme rakstnieka tēvam Galvānu kapos kļuvusi par sauciešu un Saukas viesu centrālo pulcēšanās vietu mirušo piemiņas dienās. Te notiek arī Dzejas dienu lasījumi.
Skolotājas mūžs
Kas mudināja Zelmu Lasmani ziedot ievērojamu naudassummu Jāņa Jaunsudrabiņa tēva piemiņas iemūžināšanai? Varbūt viņa bija rakstnieka talanta fanātiska pielūdzēja? Varbūt radnieciskas saites ar Jaunsudrabiņu ģimeni vadīja viņas domas un rīcību?
Uz šiem jautājumiem šodien grūti atbildēt. Skolotāja mirusi 89 gadu vecumā, pēcnācējus viņa nav atstājusi. Skolotājas dzīvesdraugs 1940. gadā gāja bojā “čekas” pagrabos. Lielāko mūža daļu Z. Lasmane nodzīvojusi viena. Strādājusi par skolotāju Jēkabpilī, Neretā, Zasā, Saukā.
Interesanti, ka Zelmas Lasmanes tēva mājās “Albretēs”, kas tagad ir Neretas pagasta teritorijā, bērnībā vairākus gadus dzīvojis rakstnieks Jānis Veselis.
Otrā pasaules kara gados kaimiņu mājās Runtiņsilā dzīvojuši rakstnieki Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. Konstantīns Raudive augstu novērtējis Z. Lasmanes krātās atziņas, vēlējies tās izmantot savā grāmatā “Latvijas cilvēks”.
Visticamāk, ka Zelmu Lasmani un rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu saista arī radniecība. No G. Spīdaiņa teiktā izriet, ka Z. Lasmanes māte cēlusies no Zalves “Sirmajiem”. Māju saimnieka uzvārds—Lasmanis.
Arvīds Osītis aprakstā “Saukasgals” norādīja, ka viņa mātes brālēni Lasmaņi dzīvojuši gan “Sirmajos”, gan “Rimšānos”.
(Nobeigums sekos)
Vilnis Vietnieks, Zalves pagasta Goda pilsonis
