Pēdējā laikā man trūkst padoma, kā cīnīties ar inflāciju ģimenē. Domāju, darīšu, kā saka Kalvītis — ieviesīšu taupības programmu, bet man kaut kā nesanāk.
Pēdējā laikā man trūkst padoma, kā cīnīties ar inflāciju ģimenē. Domāju, darīšu, kā saka Kalvītis — ieviesīšu taupības programmu, bet man kaut kā nesanāk. Viņš (taču jau taupības nolūkā) aizsūtīja dēlu mācīties uz ārzemēm, izlēmu darīt tāpat — lai padzīvo trimdā kā savulaik revolucionāri. Augošs jaunietis ļoti daudz apēd, un arī apģērbu viņam vajag no ekskluzīviem veikaliem, nevis “humpalu” tirgotavām. Diemžēl mans plāns izgāzās nesācies — tam visam vajadzēja tik milzīgu sākuma kapitālu, ka man nāktos aplaupīt kādu banku.
Nolēmu ietaupīt uzturam. Katru dienu atļāvāmies ēst tikai vienu centimetru biezu desas šķēlīti. Bet tas jau bija tikai pa dienu! Naktī klusu lavījos pie ledusskapja un uzskrēju virsū Indriķim un dēlam, kuri mielojās ar vistu stilbiņiem.
Viens no inflācijas apkarošanas plāniem bija biežāka draugu apciemošana, bet viņi ļoti viltīgi — līdzko piesakām vizīti, aizbildinās, ka tieši todien nebūšot mājās. Pāris reižu mums laimējās ierasties pie viņiem ap pusdienlaiku bez iepriekšēja pieteikuma, tad jau, protams, pieklājības pēc mūs pacienāja.
Tagad esam ķērušies pie pēdējā Kalvīša inflācijas apkarošanas ieteikuma — algu “iesaldēšanas”. Es jau vakar to izmēģināju — kā Indriķis pārnesa mājās algu, tā pusi no tās uzreiz ieliku ledusskapja saldētavā. Gan pavasarī noderēs.
Izabella
