Šodien Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Neretas pagasta padomes un Rīgas Latviešu biedrības kopīgs sarīkojums “Gaismu sauca”, atzīmējot rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa 130. dzimšanas dienu.
Šodien Rīgas Latviešu biedrības namā notiek Neretas pagasta padomes un Rīgas Latviešu biedrības kopīgs sarīkojums “Gaismu sauca”, atzīmējot rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa 130. dzimšanas dienu.
“Meža Jurānu” ļaudis
Turpinot savu garstāstu, mans vectēvs Pēteris Vietnieks pakavējas pie “Meža Jurānu” mājām un to ļaudīm.
Uzzinu, ka Jorģa Vietnieka un Jāņa Jaunsudrabiņa tēva mātes māsas Annes laulība bijusi svētīta ar kuplu bērnu pulciņu — četriem dēliem un trim meitām. Vecākais dēls — arī Jorģis — pēc tēva nāves mantojis “Meža Jurānus”, kur nodzīvojis garu mūžu. Pēteris, mans vectēvs, mācījies amatniecības skolā Lietuvā, ilgus gadus strādājis par amatnieku priekšstrādnieku grāfa Šuvalova muižā Zalvē. Grāfs viņam maksājis brangu algu — 120 cara zelta rubļu gadā. Pie algas bijis pielīgts arī jauns hromādas zābaku pāris. Muižā viņš iepazinies ar ritieti sierotavas strādnieci Annu, kuru vēlāk apprecējis.
Vietnieku istabiņa
Pēc tēva nāves vectēvam no “Meža Jurānu” grunts izdalīts purvains zemesgabals ar mežu. Uz šīs zemes viņš savām rokām uzcēlis nelielu māju, sauktu par Vietnieku istabiņu. 1920. gadā vectēvs ar ģimeni atgriezies no bēgļu gaitām Krievijā un uzcēlis jaunu, daudz plašāku māju. Sētai dots mājvārds “Plostiņi”, jo tā bijusi pie Zalvītes upes, pa kuru laisti plosti. Trešais dēls Krišjānis izmācījies par mežzini Pēterpils Meža akadēmijā, pēc studiju beigšanas saslimis ar ātro diloni un Krievijā miris. Traģiski dzīve beigusies arī mana vectēva jaunākajam brālim Jānim, kurš dzīvojis Rīgā. Viņa sudraba etviju kā piemiņu no brāļa ilgus gadus glabāja mans vectēvs. Arī es to reižu reizēm tiku aplūkojis.
Riskējot izrok kapu skolotājam
Vectēva māsu Anni apprecējis Drivu bitenieks Andrejs Liesma. Viņi savu mūžu nodzīvojuši Saukasgalā. Vectēva vecākā māsa Matilde Rīgā apprecējusies ar kādas fabrikas meistaru Rozenšteinu. Mana vectēva jaunāko māsu Minnu apprecējis Zalves muižas kalējs Žanis Osītis. Viņš bija tas vīrs, kurš 1906. gada februārī, varbūt pat riskējot ar dzīvību, Zalves kapos izracis kapu dzejniekam un skolotājam Jūlijam Dievkociņam. Vectēva stāstījums atbilst mana tēva Valda Vietnieka brālēna literāta Arvīda Osīša biogrāfiskajam atmiņu aprakstam “Saukasgals”, kurš pēdējoreiz publicēts Saukas pagasta padomes 2006. gadā izdotajā grāmatā “Mūsu stāsti. Dzērvieši, lonieši un saucieši laiku lokos”.
Paskops stāstījums
Par rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa ģimenes dzīvošanu “Meža Jurānos” vectēva stāsts ir visai paskops. Tas saprotams, jo mans vectēvs tajā laikā tāds puiškāns vien bija. Vectēvs atceras, ka rakstnieka tēvs nomiris “Meža Jurānos”, viņš piedalījies rakstnieka tēva apbērēšanā Saukas Galvānu kapos. Man jāņem vērā citi uzziņu avoti: paša rakstnieka atmiņas biogrāfiskajā aprakstā “Mana dzīve”, viņa raksts par saviem radiem jau pieminētajā “Atpūtas” numurā, rakstnieces Lūcijas Ķuzānes J. Jaunsudrabiņa dzīves literārais konturējums 1986. gadā izdotajā grāmatā “Saule mūžam mana”. Uzzinu, ka rakstnieka tēvs dzimis 1853. gada 19. jūlijā Saukas “Skosās” Jura Jaunsudrabiņa un Ievas Rijnieces laulībā. Šajā laulībā pavisam dzimuši septiņi bērni. Izdzīvojis rakstnieka tēvs Jānis un divas viņa māsas. Kādās godībās “Krastiņu” mājās rakstnieka tēvs iepazinies ar neretieti Ievu Saknīti. Pēc laika abi nosvinējuši kāzas. Rakstnieka tēvam toreiz bijis 20 gadu. Ieva — dažus gadus vecāka. Laulības notikušas Saukas baznīcā.
Jaunā pāra kalpu gaitas
Pēc kāzām Jaunsudrabiņi gājuši par kalpiem “Krodziņos”, “Rimšānos”, “Jurānos”. Pirmdzimtā meitiņa nomirusi. Rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš piedzimis naktī no 24. uz 25. augustu 1877. gadā Neretas “Krodziņos”. Vēlākajos gados māte rakstniekam stāstījusi, ka nekad nebijis redzēts tik daudz zvaigžņu pie debesīm, kā tanī naktī, kad viņš radies. Un, līdzko viņš ieraudājies, laktā nodziedājis gailis. No “Krodziņiem” jaunā ģimene pārcēlusies uz Saukas “Meža Jurāniem”. Rakstnieka tēvs šajās radu mājās veicis kalpa darbus — ziemā strādājis mežā, pavasaros, vasarās, rudeņos svīdis tīrumos un pļavās. “Meža Jurānos” dzīvodams, mežā ziemu strādājot un būdams sasvīdis, rakstnieka tēvs iedzēris ledainu ūdeni un dabūjis stipru kāsu. Vasarā, mēslus vezdams, atkal sakarsis, dabūjis atsalt un nolikts gultā. Pēc Jāņiem viņš nomiris, atstājot divus gadus un desmit mēnešu vecu dēlu. Rakstnieka tēvs apglabāts Saukas pagasta Galvānu kapos.
Turpmāk vēl.
