Ārvalstu investoru padome uzskata, ka nesabalansētu Latvijas ekonomiku var stabilizēt, pārstrukturējot nodokļu slogu: samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% līdz 15%, paaugstinot PVN likmi un apliekot ar nodokli privātpersonu dzīvojamās platības.
Ārvalstu investoru padome uzskata, ka nesabalansētu Latvijas ekonomiku var stabilizēt, pārstrukturējot nodokļu slogu: samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25% līdz 15%, paaugstinot PVN likmi un apliekot ar nodokli privātpersonu dzīvojamās platības.
Padome arī norāda, ka ir jāpaaugstina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums un būtu jāapsver sociālā nodokļa samazināšana. Padome uzskata, ka ir nepieciešams paaugstināt pievienotās vērtības nodokli līdz 20 — 22% (var diskutēt par iespēju to diferencēt dažādām precēm, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm), jāpaaugstina akcīzes nodokļu likmes degvielai, alkoholam, tabakai, straujāk jātuvina tirgus vērtībai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas bāze — kadastrālās vērtības.
Vēl esot jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli privātpersonām piederošās dzīvojamās platības.
Padome uzskata, ka nodokļu reforma stimulēs uzņēmumus ieguldīt eksportspējīgu preču un pakalpojumu ražošanā, mazinās stimulus izvairīties no nodokļiem, padarot efektīvāku konkurenci, sabalansēs ekonomikas attīstību un padarīs to ilgtspējīgu, veicinās uzkrājumu veidošanos, tādējādi palielinot ekonomikas noturību pret cikliskajām svārstībām un mazinot sabiedrības novecošanas radīto finansiālo spriedzi.
Padome norāda, ka šāda nodokļu reforma stimulēs darbiniekus ieguldīt savā izglītībā un prasmēs, jo, samazinoties darbaspēka nodokļiem, pieaugs viņu saņemtās ekonomikā radītās pievienotās vērtības daļa, kā arī mazinās darbaspēka emigrāciju.
Īstermiņa zaudētājas no reformas varētu būt personas, kurām pieder lieli nekustamie īpašumi un kurām nodokļa paaugstināšana radīs lielāku efektu nekā ienākuma nodokļa samazinājums, personas, kuras nav ienākuma nodokļa maksātājas, un uzņēmumi, kuri līdz šim guvuši konkurences priekšrocības, izvairoties no nodokļu maksāšanas.
Provizoriski novērtējumi rāda, ka izteiktie priekšlikumi neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz valsts ieņēmumiem. PVN paaugstināšana līdz 20% varētu palielināt ieņēmumu īpatsvaru IKP par 0,9%, bet IIN samazināšana līdz 20% samazinātu ieņēmumus par 1,2% no IKP. NĪN devums budžetā šīgada 1. ceturksnī bija tikai 0,61%, taču ir skaidrs, ka šo devumu ir iespējams paaugstināt pat vairākkārt.
Padome uzskata, ka nodokļu sistēma uzlabojama, ne tikai mainot nodokļu likmes, bet arī uzlabojot nodokļu iekasēšanas procesu, piemēram, samazinot nepieciešamību apmeklēt VID, samazinot gadā veicamo nodokļu maksājumu skaitu, kā arī mainot VID attieksmi pret uzņēmējiem kopumā.
Ārvalstu investoru padome Latvijā ir atzinusi, ka viens no cēloņiem šobrīd Latvijas tautsaimniecībā vērojamajai izaugsmes nesabalansētībai un vairākiem nelabvēlīgiem ilgtermiņa procesiem ir deformēti ekonomiskie stimuli, kurus rada nodokļu sistēmas nepilnības. Sistēma ir atpalikusi no vispārējā ekonomikas attīstības procesa un to pat kavē, nenodrošinot atbalstošu vidi sabalansētai ilgtermiņa izaugsmei. Tāpēc šī sistēma ir fundamentāli jāpārveido, tajā veicot vairākas savstarpēji saskaņotas izmaiņas, kuras jāīsteno vienlaicīgi.
Padome gan prognozē, ka mēģinājumi ieviest izmaiņas atsevišķi cietīs neveiksmi, jo tie gan destabilizētu ekonomiku, gan izraisītu politisku pretestību. Tā kā kopējais nodokļu slogs Latvijā ir zems (trešais zemākais ES), to samazināt nav nepieciešams, taču tā pārstrukturēšana ir neatliekams uzdevums.
Pašreizējā sistēma ir postoša to iedzīvotāju labklājībai, kuri nav paspējuši kļūt par savu mājokļu īpašniekiem un kuru ienākumus veido algots darbs. Sistēma “apkrauj” viņus ar augstiem nodokļiem un veicina nesamērīgu mājokļu cenu celšanos, jo līdz nesenai pagātnei ar nodokļiem netika aplikti gūtie ienākumi no spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem.
