Kad rudenīgais vējš cenšas kokiem notraukt sārtās un dzeltenās lapas, Mazzalves pagastā jubileju svin Helēna Busigina. Šoruden viņai aprit 75.
Kad rudenīgais vējš cenšas kokiem notraukt sārtās un dzeltenās lapas, Mazzalves pagastā jubileju svin Helēna Busigina. Šoruden viņai aprit 75.
Rudens daudziem liek justies skumji, taču Helēnas kundzei šis gadalaiks patīk –– tam katru gadu ir savs, neatkārtojams skaistums. Savlaik, kad bija jaunāka, viņai rudeņos patika iet uz mežu lasīt ogas un sēnes. Tagad gan jubilāre uz mežu iet retāk un kopā ar bērniem vai mazbērniem, jo baidās, ka vienai var nepietikt spēka.
Kopš 18 gadu vecuma Helēna Busigina dzīvo Mazzalves pusē. Kolhozā strādājusi visdažādākos darbus.
–– Esmu gan govis slaukusi, gan strādājusi lauku brigādē, pat celtniecības brigādē ar zirgu pievedu būvmateriālus. Tolaik jau būvēja daudz un ar vērienu — cēla fermas, klētis un kaltes. Darba bija daudz. Man ļoti patika zirgi. Pat tad, kad jau biju pensijā, mājās turējām zirgu. Taču tas prasīja daudz spēka, un no zirga vajadzēja atteikties.
Tagad Helēnas kundze dzīvo daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī. Taču bez darba iztikt nevar. Turpat netālu ir neliels dārziņš, kurā jubilāre ik vasaru izaudzē kartupeļus, burkānus, bietes un citus sīkumus, bez kuriem laukos nevar iztikt. Protams, ir arī puķes. Tās zied visu vasaru.
Helēnu Busiginu var saukt par bagātu vecmāmuļu. Viņa izaudzinājusi trīs meitas un dēlu, nu priecājas par deviņiem mazbērniem un pieciem mazmazbērniem. Viņi visi dzīvo turpat, Mazzalvē, un jaunākie pēc skolas bieži vien iegriežas, lai pastāstītu, kā skolā klājies. Vecmammai vienmēr ir kāds kārums, ar ko mazos pacienāt. Savukārt ziemā jānoada daudz siltu zeķu, lai nevienam no dzimtas nesaltu kājas. Kad rokas piekūst, Helēnas kundze ņem grāmatu. Viņai patīk lasīt romānus par mīlestību un detektīvus.
–– Man ļoti patīk lasīt, –– teic sirmā kundze. –– Mājās grāmatu nav daudz, taču tepat netālu ir bibliotēka. Tiklīdz vienai grāmatai pāršķirta pēdējā lappuse, var doties pēc nākamās.
