Visi grib pareizi runāt, arī bērni, kuri vēl tikai mācās.
Visi grib pareizi runāt, arī bērni, kuri vēl tikai mācās. Ja sadarbojas vecāki un logopēdi, var panākt, ka bērns pats saprot — man būs vieglāk tad, kad runāšu skaidri un saprotami, mācēšu pareizi lasīt un rakstīt — uzsver Liepājas rajona logopēdu metodiskās apvienības vadītāja Alīda Roģe.
Vairāk ieklausīties
Pie logopēda nāk bērni, kuriem ir dažādi valodas attīstības traucējumi. Pirmsskolas un sākumskolas vecums bērniem valodas attīstībā ir ļoti nozīmīgs,” paskaidro A. Roģe. “Liepājas rajonā gandrīz visās skolās ir šie speciālisti. Tomēr logopēdi nav ārsti, viņu darbā ļoti svarīga ir sadarbība gan ar vecākiem, gan dažādu specialitāšu mediķiem. Ja visu pūles būs vērstas tam, lai palīdzētu bērnam iespējami ātrāk un vienkāršāk novērst valodas attīstības problēmas, rezultāts būs pozitīvs.”
A. Roģe, kura ilgus gadus nostrādājusi šajā profesijā, aicina vecākus saprast savus bērnus un atbalstīt logopēdu darbu. Speciālists strādā ar bērnu vienu vai divas, labākajā gadījumā — trīs reizes nedēļā, taču vecāki ir kopā ar savu atvasi daudz ilgāku laiku. A. Roģe iesaka kopābūšanas reizēs vairāk ieklausīties bērnos, runāt ar viņiem, atkārtot šķietami vienkāršos dzejolīšus, kurus izmanto kā runas vingrinājumus.
Logopēde norāda, ka ar bērna valodas attīstību vistiešākajā veidā ir saistīta rokas smalkā pirkstu muskulatūra. Rudens laikā lieliski var izmantot dabas materiālus, lai mazie pirkstiņi iegūtu veiklību — vērt pīlādžogu krellītes, pārlikt akmentiņus no viena trauka otrā, ripināt kastaņus un spēlēt dažādas “plaukstiņspēles”. Var izmēģināt visdažādākos satvērienus, kā pirkstos paņemt ozolzīli.
Slavēt par panākumiem
Bieži vecākiem šķiet, ka pietiek, ja bērns apmeklē logopēdu, taču pilnvērtīgai valodas attīstībai ar to ir par maz. “Ja bērns centīsies pareizi runāt tikai logopēdijas nodarbībās bērnudārzā vai skolā, tas būs nepietiekami,” uzskata logopēde. “Ja vecāki izturas nopietni, seko līdzi, kā bērns runā, un izpilda logopēda ieteiktos vingrinājumus arī mājās, parasti skaņu izrunas traucējumus var novērst daudz ātrāk.”
Logopēde iesaka izmantot kaut vai brīdi ceļā uz skolu vai mājup no tās. Piecu minūšu laikā it kā rotaļājoties izpildītie vingrinājumi dos labu rezultātu — var klakšķināt mēlīti, vingrināt lūpiņas, runāt dzejolīšus. Arī divreiz nedēļā pirms logopēdijas nodarbībām mājās atkārtoti vingrinājumi dos lielu labumu.
“Bērnam nevajag neko vairāk, vien vecāku uzmanību,” pārliecināta A. Roģe. Bieži vecāki aizbildinās ar lielo aizņemtību, taču piecas minūtes dienā veltīt tam, lai kopā ar bērnu pavingrinātos, ir iespējams katram. Logopēde novērojusi, ka bieži vien bērni labprāt mācās kopā arī ar brāļiem vai māsām, tā daudz ātrāk apgūstot vajadzīgo.
Tomēr vingrinājumu daudzumu nevajag arī pārspīlēt. Ja bērns saka, ka sāk sāpēt mēlīte vai lūpiņas, tad ir jāieklausās un jāapstājas. “Tā ir robeža, kad veidojas muskuļi — gluži kā sportā,” teic A. Roģe. Galvenais viņas ieteikums: “Daudz slavēt bērnu par panākumiem!”
Problēmas jāpamana laikus
Logopēde iesaka par bērna runas un valodas attīstību vecākiem domāt jau mazuļa gaidīšanas laikā — māmiņai jācenšas izvairīties no stresa situācijām, jālieto sabalansētu uzturu. Zīdaiņa vecumā noteikti regulāri jāapmeklē ārsts, jāpārbauda bērna dzirde.
“Līdz triju gadu vecumam vecāki var novērot, vai bērns var pacelt mēlīti aiz augšzobiem — ir gadījumi, kad izveidojusies īsa zemmēles saitīte, ko vienkārši novērsīs stomatoloģijas poliklīnikā,” paskaidro logopēde. Tāpat pie zobārsta jāvēršas tad, ja bērnam ir nepareizs sakodiens. Ja nebūs izlabots sakodiens, logopēds daudz palīdzēt nevarēs.
Bieži vien bērniem ir traucēta elpošana caur degunu. “Tas var negatīvi ietekmēt ne tikai bērna runāšanu, bet arī kavēt mācību vielas uztveri, jo ir traucēta skābekļa piegāde,” skaidro logopēde. Tādā gadījumā palīdzība jālūdz ausu, kakla un deguna ārstam. A. Roģe novērojusi, ka reizēm vecāki baidās no aizdegunes mandeļu operācijas, taču bieži iespējama ārstēšana arī bez ķirurģiskas iejaukšanās.
Logopēde uzskata, ka nevajadzētu pārāk uzticēties testiem par noteiktu vārdu skaitu kādā vecumā — katrs bērns ir individualitāte, ar atšķirīgu nervu sistēmas uzbūvi, kas ietekmē arī valodas attīstību. “Ja rodas šaubas, ka valodas attīstībā varētu būt kādas problēmas, vislabāk vērsties pie ārsta. Mediķis visprecīzāk pateiks, ko darīt tālāk,” teic speciāliste.
“Nevajadzētu baidīties apmeklēt ārstu vai kaunēties no tā, ka vajadzēs logopēda konsultācijas,” iedrošina A. Roģe. “Tā ir papildu palīdzība bērnam.”
Palīdzēt var ikvienam
A. Roģe skaidro, ka vislabāk runas problēmas var novērst, korekciju sākot pēc iespējas ātrāk, tad runas kļūdas var izlabot jau pirmsskolas vecumā. Ja tas vēl nav paspēts šajā laikā, sākumskolas klasēs darbs jāturpina.
Skolās pirmajās četrās klasēs logopēdi dara lielu darbu, lai labotu bērnu lasīšanas un rakstīšanas traucējumus. Ir daļa bērnu, kuriem ir ļoti grūti iemācīties lasīt, līdz ar to rodas grūtības arī pārējo priekšmetu apguvē. Logopēds šādā gadījumā meklē piemērotāko metodi, lai palīdzētu.
Bieži vien bērnam ir normāli attīstīta dzirde, taču viņš neatšķir skaņas, piemēram, īsos un garos patskaņus. Tad logopēds trenē bērna fonemātisko dzirdi un māca viņam palīdzēt sev pašam. A. Roģe norāda, ka vecākiem bieži vien grūti saprast, kā var nedzirdēt atšķirību starp skaņām, taču, uzklausot logopēda ieteikumus un patrenējoties kopā, viņi var saprast bērna uztveres īpatnības un atvieglot mācību procesu.
“Stostīšanās ir jautājums, kuru var atrisināt tikai sadarbībā ar ārstu. Lai veiksmīgi strādātu, vispirms ir jāapmeklē ārsts, tikai pēc tam var iesaistīties logopēds,” norāda A. Roģe.
Speciāliste iedrošina apmeklēt logopēdu arī pusaudžus un pieaugušos, ja viņi jūt nepieciešamību uzlabot runas kvalitāti. “Logopēds spēj palīdzēt jebkurā vecumā, ja vien cilvēks pats to vēlas,” uzmundrina A. Roģe.
