Balta un cēla Kokneses luterāņu baznīca stāv Daugavas krastā. 23. septembrī tās draudze svinēja savas baznīcas 320. gadskārtu.
Balta un cēla Kokneses luterāņu baznīca stāv Daugavas krastā. 23. septembrī tās draudze svinēja savas baznīcas 320. gadskārtu.
Tagadējais luterāņu dievnams celts 1687. gadā, bet 1819. gadā piebūvēta sakristeja, un baznīcas 200 gadu jubilejā — 1887. gadā — uzcelts tornis. Kokneses luterāņu draudzes aizsākums rodams jau 16. gadsimtā, jo kopš 1550. gada zināmi tās mācītāju vārdi. Plašu ieskatu draudzes un baznīcas vēsturē var gūt skolotāja un ērģelnieka Bernharda Liepiņa grāmatā “Kokneses — Krapes draudze”, kas izdota 1937. gadā.
Pirmos mācītājus arestē
Pirmie luterāņu mācītāji — Bernhards Brigmanis un Pāvils Bloshagens — ierodas Koknesē 1524. gadā, taču viņu darbība neapmierina katoļticīgo valdošo varu ar arhibīskapu priekšgalā. Abus reformatorus arestē un izraida no Kokneses. Šajā laikā Rīgā un citur Latvijā rodas luterāņu draudzes, un ap 1550. gadu Koknesē atkal ierodas mācītājs Strīmanis, kurš sludina Svētā Pāvila baznīcā.
Zviedru laikos luterāņu Baznīca uzplaukst. Likuma vārdā tā sāk rūpēties par iedzīvotāju ticības lietām. Draudžu dzīves pārlūkošanai jeb revīzijai izveido vizitācijas komisijas. Koknesē pirmā vizitācija notiek 1669. gadā. Tad nosaka noteikumus draudzei, mācītājam un skolai.
Piemēram, ja uz svētdienas dievkalpojumu no zemnieku sētas neviens neatnāk, tad saimniekam ir jāmaksā naudassods. Ja uz dievkalpojumu neatnāk laikus vai krogā tiek darīti grēka darbi, arī jāsaņem sods. Ja zemnieku kāzās ir vairāk nekā 12 pāru viesu un svinēšana ar ēšanu un dzeršanu notiek arī nākamajā dienā , tad rīkotāji sodāmi ar rīkstēm. Stingri noteikumi izvirzīti arī mācītājiem, kuriem uzdots pastāvīgi rūpēties par draudzes locekļu garīgo augšanu, prasot labi zināt Dieva vārdus iesvētībās un laulībās. Mācītājam reizi gadā jāapmeklē visi draudzes locekļi un jāpārbauda, kā bērni zina savus pienākumus pret vecākiem, kā jaunieši izturas pret vecajiem un saimnieki pret kalpiem.
Koknesē pēc zviedru laikiem seko krievu valdīšana, bet ziņas par to iznīcinātas Pirmā pasaules kara laikā, kad krievu karavīri baznīcu izdemolē un daudz ko sadedzina.
Draudzē vairāk latviešu
Daži fakti, kas raksturo luterāņu baznīcu šajā vēstures posmā: vizitācijā 1775. gadā konstatē, ka vācu draudzē ir 129 locekļi , latviešu draudzē — 3566, no viņiem tikai 714 lasītpratēju. 1836. gadā vizitācijā atklāj, ka lielākā daļa draudzes locekļu prot lasīt, un draudzes locekļu skaits pieaudzis līdz 8000 cilvēkiem.
20. gs. sākumā luterāņu mācītājs Koknesē ir Hermanis Bahs. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Kokneses draudze top no jauna.
Pirmais dievkalpojums baznīcā notiek 1920. gada 30. maijā, kad 44 puišus un 68 meitas iesvēta meijām izpušķotos mūros, jo griestu un jumta dievnamam vēl nav. Tikai 1929. gada 16. septembrī notiek atjaunotās baznīcas iesvētīšana un mācītāja O. Krauļa iecelšana amatā.
1922. gadā kopīgiem spēkiem nodibina Kokneses biedrību un baznīcas padomes dāmu komiteju ar nodaļām Bebros un Pļaviņās. Tā organizē baznīcas kora garīgo dziesmu koncertus, bērnu svētkus. Kopš 1935. gada baznīcā darbojas jaunatnes pulciņš, kas iestudē dramatiskus uzvedumus, rīko ekskursijas.
Deportē arī ticīgos
20. gs. 30. gadu otrajā pusē baznīcā darbību sāk mācītājs P. Rozenbergs. Savai draudzei viņš kalpo pašaizliedzīgi un no sirds, diemžēl viņa mūžs apraujas 1954. gadā izsūtījumā. Kara laiks, 1949. gada deportācijas, represijas pret draudzes locekļiem baznīcas darbību ierobežo. Ap 1968. gadu draudzē paliek daži desmiti ticīgo. Šajā grūtajā laikā par mācītājiem strādā J. Kakars un B. Stroža.
1968. gadā draudzei baznīcu atņem ar ieganstu, ka nepieciešams kapitālais remonts. Baznīcas telpas pārbūvē vēstures un mākslas muzejam. Turpmāk muzejs rūpējas par baznīcas vispusīgu izmantošanu: te notiek mākslinieku personālizstādes un koncerti.
Draudze baznīcu atpakaļ pārņem 1989. gadā labā kārtībā, ar jaunu zvanu torni, bet nav ērģeļu atjaunotajā balkonā, nav altārtelpas, sakristejas. 17. decembrī notiek baznīcas iesvētīšanas dievkalpojums.
No 1990. gada dievkalpojumus vada un draudzē kalpo mācītājs Valdis Baltruks. Mākslinieks Aldis Dobenbergs baznīcai uzdāvinājis altārgleznu un vēl divas gleznas par Kristus vārdu spēku. Pašreiz draudzē ir 140 locekļu, bet tikai nelielai daļiņai no viņiem ir laiks un iespējas palīdzēt savam dievnamam, piedalīties baznīcas apkārtnes sakopšanā. Šogad uzlabo baznīcas apkures sistēmu. Iegādāti jauni altāra trauki, kā ziedojums saņemtas elektriskās ērģeles.
Jubilejas dievkalpojums
Svētku dievkalpojumu atvasaras saules sasildītajā dievnamā vada mācītājs Valdis Baltruks un Sēlpils apgabala prāvests Ainars Spriņģis. Gaiši un priecīgi skan Jumpravas draudzes ansambļa dziedātās dziesmas. Tieši pirms gada šajā dienā mācītājs Valdis Baltruks salaulāja vienu pāri. Pirmajā kāzu jubilejā svētku dievkalpojumā ir arī viņi — Dana un Andrejs. Viņus sirsnīgi sveic. Abi mācītāji kopīgi nokristī vienu bērniņu. Draudze pateicas mācītājam Valdim Baltrukam par sirdsdegsmi un nesavtību, aicinot ticības ceļā.
(Rakstā izmantoti materiāli no koknesietes Vijas Stubures raksta “Svētdienas Rītam” 1993. gada 14. februārī.
