Jau ceturto gadu Latvijas skolās bērniem ir iespēja apgūt jaunu mācību priekšmetu — kristīgo mācību. Savulaik ideja, ka 1. — 3. klases skolēniem būtu vērtīgi iepazīt kristīgās ticības pamatus, sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas.
Jau ceturto gadu Latvijas skolās bērniem ir iespēja apgūt jaunu mācību priekšmetu — kristīgo mācību. Savulaik ideja, ka 1. — 3. klases skolēniem būtu vērtīgi iepazīt kristīgās ticības pamatus, sabiedrībā izraisīja plašas diskusijas. Tagad ar prieku var secināt, ka aptuveni trešdaļa mūsu valsts sākumskolas skolēnu izmanto šo piedāvāto iespēju, apgūstot zināšanas un pieredzi, kas nav iespējams nevienā citā mācību priekšmetā.
Latvijas valsts, apzinoties sevi kā daļu no Eiropas, pieņem un apzinās arī kā līdzdalīgu tās kristīgajā mantojumā. Mantojumā, kas mums, padomju laikos augušajiem un skolotajiem bērniem, bija zudis. Nu tas atkal ir atgūstams. Liela daļa klasiskās Eiropas mākslas balstīta Bībeles sižetos. Ir grūti izprast pasaulslavenus tēlotājmākslas darbus, baudīt mūziku, spriest par literatūru, neko nezinot par šo dižo darbu iedvesmas avotu. Mācoties Bībeles stāstus, skolēni atrod to atslēdziņu, kas atslēdz viņiem bagāto kultūras pasauli, ļaujot tajā ienākt un nejusties kā svešiniekiem.
Kultūrvēsturiskās zināšanas nav vienīgais vērtīgais ieguvums. Vēl nozīmīgāka ir apjausma par Dievu.
Šobrīd kristīgās mācības priekšmets daudziem vecākiem vairs nav jaunums, jo skolas gaitās tiek palaists varbūt jau otrais vai trešais pirmklasnieciņš. Taču nesenā pagātnē, pirms četriem gadiem, kristīgā mācība vēl bija tikai ideja, iesācēji bijām arī mēs, skolotāji, kuri bijām gatavi mācīt jauno priekšmetu. Toreiz mums vajadzēja klausīties un mācīties, daudz darīt pašiem, meklēt atbildes uz neskaitāmiem jautājumiem. Tas nebija viegls laiks arī sabiedrības atšķirīgās attieksmes dēļ.
Aizkraukles rajonā šo darbu uzņēmās vadīt toreizējā Aizkraukles rajona padomes izglītības pārvaldes vadītāja Vilma Brikmane, kļūstot par kristīgās mācības skolotāju metodiskās apvienības vadītāju. Viņa tikās ar skolu direktoriem, skaidrojot jaunā mācību priekšmeta nozīmi. Brikmanes kundze rīkoja saturiski bagātas metodiskās apvienības sanāksmes, aicinot interesantus lektorus. Viņa bija arī viena no nedaudzajiem Latvijas skolotājiem, kuri 2007. gadā piedalījās vēsturiskā notikumā — pirmajās nacionālajās lūgšanu brokastīs, tiekoties ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem: politiķiem, uzņēmējiem, reliģisko organizāciju vadītājiem.
Šajā mācību gadā mūsu metodiskajai apvienībai ir jauna vadītāja — Lolita Ērgle no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas. Vēlam viņai Dievpalīgu!
