Jau trīs gadus Skrīveru kultūras namā mīt melna kaķenīte Lea, kuru visi dēvē par “īsto” kultūras nama direktori.
Jau trīs gadus Skrīveru kultūras namā mīt melna kaķenīte Lea, kuru visi dēvē par “īsto” kultūras nama direktori.
— Pirms trijiem gadiem, 2004. gada 15. novembrī, nākot uz darbu, pie kultūras nama durvīm atradu mazu melnu kaķēnu, kurš izmisīgi ņaudēja. Paņēmu un ienesu kabinetā, kopā ar kolēģēm pabarojām. Es ierosināju viņu kultūras namā paturēt, taču manu ierosmi neviens neatbalstīja, — atceras kultūras nama direktore Baiba Dronka.
Tad atnāca Dronkas kundzes vietniece Lidija Ieriķe, un mazais kaķēns viņai tūlīt ierāpās klēpī. Arī Lidijas kundze gribēja kaķēnu paturēt. Nu vairs arī citas darbinieces neiebilda. Nolēmušas, ka melnais kamoliņš ir runcītis, kultūras nama dāmas viņu nosauca par Leopoldu, jo tajā dienā Leopoldi svin vārdadienu. Lidijas kundze kaķēnam iekārtoja guļvietu un arī smilšu kastīti, taču Leopoldam patika gulēt saimnieces kurpē. Lai kaķītim būt sava “guļamistaba”, pensionāri Vija un Jānis Rakstiņi uzdāvināja īpašu pītu grozu. Taču Leopolds pārtapa par Leu, jo kāds kora dziedātājs mēģinājumā konstatēja, ka melnais mincītis ir kaķenīte…
Kad sākās Leas “mīlas laiks”, kaķenīte savas emocijas izteica tik skaļi, ka pārspēja pat orķestri vai kori. Nācās viņu sterilizēt. Kopš tā laika Leai un pretējā dzimuma pārstāvji ir tikai draugi.
Kad Skrīveru kultūras namā viesojās zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, viņu pie ārdurvīm sagaidīja Lea ar sniegbaltu runci… Ministru Lea pavadīja līdz kabinetam, kur steigšus ierāpās viņam klēpī, tā ka Dronkas kundzei vajadzēja kultūras nama “saimnieci” iznest citā telpā.
Kultūras namā nu jau trīs gadus nekas nenotiek bez kaķenes līdzdalības. Viņa sagaida katru pašdarbnieku, klausās mēģinājumus un pat piedalās koncertos. Reiz Lāčplēša dienas koncertā, kad skatuves priekškars vēl bija aizvērts, Lea iznāca skatuves vidū, izstaipījās, pagrozījās un pazuda aiz aizkara.
Lea ir arī aktrise, jo piedalās dramatiskā kolektīva izrādēs, piemēram, Monikas Zīles lugā “Eņģeļi mīl maigāk”. Viņas īpašās simpātijas pieder divām kundzēm — Lidijai un sētniecei Valentīnas kundzei, ar kuru kopā Lea “uzkopj” kultūras nama apkārtni. Skrīveru kultūras namā kaķene ir klāt pat tad, kad iekārto izstādes.
