Ir laucinieki, kas spurojas pretī ikdienas pesimismam ar aktīvu darbošanos. Lielceļa bizness ir viens no šādiem veidiem.
Ir laucinieki, kas spurojas pretī ikdienas pesimismam ar aktīvu darbošanos. Lielceļa bizness ir viens no šādiem veidiem. Ik dienu Skrīveros, gan pie “Klidziņas”, gan tālāk, pie saimniecības “Oknas”, un vienkārši ceļa malā redzami lielceļa tirgotāji.
Ingas Prodnieces teksts un foto
Garāmbraucējam tā ir lieliska izdevība piestāt un remdēt izsalkumu ar kādu ābolu vai ogu sauju vai arī nopirkt sēnes vakariņu mērcei. Te viss ir mājās audzēts vai mežā salasīts. Preču sortiments šoruden plašs — puķes, dārzeņi, augļi un meža veltes.
Sestdienās pie “Klidziņas” ir liels tirgotāju pieplūdums. Dažkārt gadoties pat puķu izstādes cienīga kolekcija.
Laika apstākļi šogad bijuši labvēlīgi: lietus sēnei, saule ogai, tāpēc Ilga un Marija teic, ka šogad pārdot var visu. Pagājušajā gadā gan neesot bijis ābolu, savukārt šogad to ir gana.
Dažs no tirgotājiem mājās paliek vienīgi tad, ja salst, savukārt cits ceļa malā sēž tikai tad, kad labs laiks, bet tirgošanās zem saules (lietus) sargiem notiek ik dienu, sākot no Jāņiem līdz oktobrim — kamēr ir, ko pārdot. Ilga un Marija jautrā kompānijā pavada ik dienu no pulksten deviņiem rītā līdz pusdeviņiem vakarā. Dažs par sevi smej, ka seja kļūstot melnāka par melnu un šovasar degunam āda nolobījusies jau trīs reizes, bet darbs kaulus nelauž, gluži otrādi — palīdz saglabāt veselību, jo nākas gan pa mežu izskrieties, gan parušināties piemājas dobē un apstaigāt augļudārzu.
Pircējus gaidīdamas, kundzes dīkā nesēž, bet laiku pavada, adot zeķes vai cimdus ziemai. Tas ir arī lielisks veids, kā cīnīties ar stresu. Pensionāriem labi: laiks aizpildīts, dīkā nav jānīkst un arī kapeiciņa “nāk”. Bizness? Bagāts jau nepaliksi! Pensionāriem tā ir iespēja piepelnīties un lietderīgi pavadīt brīvo laiku.
