Latvijas jaunāko laiku vēsture pierāda, ka teritoriālā reforma, ja to īstenos pašreizējā variantā, būs jauns solis Latvijas lauku izputināšanas virzienā.
Latvijas jaunāko laiku vēsture pierāda, ka teritoriālā reforma, ja to īstenos pašreizējā variantā, būs jauns solis Latvijas lauku izputināšanas virzienā.
Šī reforma būtiski ietekmēs arī Jaunjelgavas pilsētu un tās iedzīvotājus. Līdz šim Jaunjelgava bija paredzēta kā novada centrs, un tikai pēdējā projektā to plāno iekļaut Aizkraukles novadā kopā ar Daugavas kreisā krasta Sērenes, Seces Daudzeses, Sunākstes un Staburaga pagastu. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem būs sarežģījumi pakalpojumu saņemšanā un dažādu dzīves problēmu risināšanā. To nesen “Latvijas Avīzē” apstiprināja pats jaunā reformas projekta “arhitekts” — ministrs Štokenbergs, iesakot par likvidēto pašvaldību deputātu algām paredzētajiem līdzekļiem iegādāties autobusus novārtā pamesto teritoriju iedzīvotāju vadāšanai uz pakalpojumu saņemšanas vietām novadu centros.
Jaunais reformas variants nopietni ietekmēs arī pilsētas un pagastu iedzīvotāju pašapziņu, un to var saprast. Jaunjelgava, piemēram, kopš 1647. gada ir viena no desmit Latvijas vecākajām pilsētām. No 1795. līdz 1924. gadam tā bija lielākā Kurzemes apriņķa, bet no 1950. līdz 1957. gadam — Jaunjelgavas rajona centrs ar Birzgales, Valles, Kurmenes, Daudzeses, Sērenes un Seces pagastu sastāvā. Tātad vēsturiski Jaunjelgavas novads Daugavas kreisajā krastā nebūtu nekas jauns, un pati Jaunjelgava šodien ir turpat, kur bijusi vienmēr. Tāpēc Štokenberga kunga galvenais iebildums Jaunjelgavas novada veidošanai, ka tā centrs būtu novada malā, pilsētas vēstures zinātājiem šķiet nenopietns. Jaunjelgava vienmēr ir bijusi patstāvīga teritoriāla vienība ar savu pārvaldi un nekad nav centusies pārvērsties par pagastu vai iekļauties kādā citā teritoriālā veidojumā, kā tas noticis citviet. Tādēļ pilsētas patvaļīga iekļaušana jaunveidojamā Aizkraukles novadā jaunjelgaviešiem nav pieņemama.
Turklāt Jaunjelgavas pilsētas, Sērenes, Daudzeses, Seces, Sunākstes un Staburaga pagasta, kas ir Zemgalē, iekļaušana Aizkraukles novadā, kas ir Vidzemes pusē, ir nelikumīga, jo ir pretrunā Satversmei.
Jaunjelgavas pievienošanu Aizkrauklei neatbalsta arī daļa Ogres rajona Birzgales pagasta, Aizkraukles rajona Valles pagasta Taurkalnes, Kurmenes pagasta, Tentenu un Sērenes pagasta iedzīvotāju, jo viņi vēlas iekļauties Jaunjelgavas novadā, tā kā no laika gala ir saistīti ar šo pilsētu. Viņi izmanto tās infrastruktūru, un viņu bērni mācās Jaunjelgavas vidusskolā. Pie tam tagadējā Birzgales pagasta Jaunjelgavai piekļautā daļa līdz Alstiķei pirmās brīvvalsts laikā bija Sērenes pagasta teritorija, bet viss Sērenes pagasts ilgāku laiku — pilsētas sastāvdaļa.
Jaunjelgavieši vienmēr ir atbalstījuši birzgaliešu, taurkalniešu un tenteniešu vēlmi būt kopā Jaunjelgavas novadā un aicina mums pievienoties arī sēreniešus, daudzesiešus, seciešus, sunākstiešus un staburadziešus.
Jaunjelgavas novadam jābūt!
