Tāpat kā daudzās ģimenēs, arī mūsējā aizvadītas pirmās trīs skolas nedēļas.
Tāpat kā daudzās ģimenēs, arī mūsējā aizvadītas pirmās trīs skolas nedēļas. Man atkal vajadzēja pierast no rītiem modināt savu nu jau
11. klases ģimnāzisti. Sākumā tas likās bezcerīgi, bet pamazām abas ar šo nenovēršamību samierinājāmies.
Darbā ļoti izteikti izjutu — vasara patiesi ir galā. Arī atvaļinājumu laiks garām. Par to ik dienu liecina papīru kaudzīte uz galda. Visi lūdz izskatīt kādu dokumentu, sniegt atbildi, vērtējumu, un ikvienam to vajag pēc iespējas ātrāk, neatliekami, steidzami. Arī tas, protams, ietilpst manos darba pienākumos, jo novada domē esmu attīstības plānotāja.
Aizvadītā nedēļa manā darbā bija rosības pilna, jo domes speciālistiem vajadzēja sagatavot visu nepieciešamo dokumentāciju valsts investīciju saņemšanai 2008. gadā. Šie projekti saistīti ar jaunās sporta halles būvniecību, novada ģimnāzijas remontu, stadiona atjaunošanu, bibliotēkas pārbūvi un bērnudārza “Zīlīte” piebūves celtniecību. Sākotnēji investīciju pieprasījumus izskatījām speciālistu darba grupā, finanšu un tautsaimniecības komitejā, arī domes sēdē. Pieteikumu formas jau sagatavotas, tagad pie projektiem jāstrādā, tie jāpilnveido un līdz 28. septembrim jāiesniedz valdībai.
Viens no maniem šībrīža pienākumiem ir novada attīstības programmas aktualizācija. Aizkraukle ir to 17 Latvijas pilsētu skaitā, kuras saņems līdzekļus policentriskai attīstībai no Eiropas reģionālās attīstības fonda. Jau tagad aptuveni jāizrēķina, cik daudz naudas mums vajadzētu. Plānojam galvenokārt sakārtot pilsētas teritoriju — “Purvciemā”, Dārza ielas rajonā, kā arī ielu tīklu pilsētā, lai būtu lielākas iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Pirms tam veidosim vairākas iedzīvotāju, dažādu iestāžu un uzņēmumu speciālistu darba grupas, lai noskaidrotu sabiedrisko domu.
Iedzīvotāji bieži redz tikai darba rezultātu un nemaz neiedomājas, ka pirms tam ir jāiegulda pamatīgs komandas darbs, lai sagatavotu projektus, kuri būtu konkurētspējīgi. Uzskatu, ka domes speciālisti šajā ziņā ir iepraktizējušies, mēs jau “esam iekšā” lielos projektos. Kādam tas varbūt liekas sauss papīru darbs, bet manā uztverē tas ir pasākums, kurš novada attīstībai piesaista līdzekļus — un ne mazus. Ļoti noder Latvijas Universitātē gūtais, jo savulaik maģistratūrā studēju iedzīvotāju un apdzīvoto vietu plānošanas ģeogrāfiju.
Mans darbs ir saistīts ar plānošanas dokumentiem, to sagatavošanu un izstrādi. Arī ar Aizkraukles novada teritorijas plānojumu. Sākotnējais variants pieņemts jau 2004. gadā, taču arvien nepieciešamas izmaiņas, jo teritorija attīstās, paplašinās, investori nāk ar saviem piedāvājumiem. Līdz gada beigām būtu jāpabeidz teritorijas plānojuma grozījumu galīgais variants, taču, tiklīdz šī versija būs apstiprināta, jau vajadzēs veikt nākamos grozījumus, jo jau ir saņemti ierosinājumi jaunu objektu būvniecībai. Teritorijas plānojums, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatavs. Mēs šo darbu veicam pašu spēkiem, firmas nealgojam. Paši plānojam un arī realizējam saplānoto. Daudz nākas sadarboties ar Zemgales attīstības aģentūru.
Pagājušajā nedēļā valstī tēma numur 1 bija augstā inflācija. Mēs katrs to izjūtam, ieejot veikalā. Manuprāt, inflācijas apkarošanas plāns to nevis mazināja, bet vēl vairāk pastiprināja. Tur nav ko brīnīties — ja resursu cenas aug, viss kļūst dārgāks. Tas ir likumsakarīgi. Valdība to lieliski saprot — ja “iesaldēs” algas, cilvēki vēl vairāk dosies darbā uz ārzemēm, bet tie, kuri aizbraukuši, atpakaļ vairs neatgriezīsies. Ja valsts iestādēs algas nepalielinās, bet privātajā sektorā tās pieaugs, konkurences cīņā valsts zaudēs. Tas attiecas arī uz pašvaldībām. Negribētos, lai uz privātajām struktūrām aiziet profesionāli darbinieki, bet tas notiks, jo cilvēkam vispirms jādomā par sevi, ģimeni.
Par politiku īpaši neinteresējos, taču tā mani tik un tā skar, jo viss ikdienas darbs saistīts ar to, kāda būs Saeimas, valdības, ministriju attieksme pret pašvaldībām un to attīstību, ko no lielā “katla” iegūsim savam novadam. Kaut vai tā pati reģionālā reforma. Joprojām nezinām, vai novads patiešām būs tāds, kāds tas tagad kartē iezīmēts. Iespējams, attīstības programmu, kuru aktualizēsim, nāksies pārstrādāt un tātad darbs būs tikai pusdarīts. Tas pats sakāms par novada teritorijas plānojumu. Šobrīd mēs plānojam tikai Aizkraukles pilsētas un pagasta robežās, taču pēc dažiem gadiem tas varbūt būs jāplāno daudz lielākai teritorijai.
Pāris vakaru nedēļā iegriežos vakarskolā. Tur es “izklaidējos” un relaksējos — mācu ģeogrāfiju. Laikam esmu dzimusi skolotāja. Arī mana māte un vīramāte ir pedagoģes. Man patīk skolā. Nepiekrītu tam, ka ar mūsdienu jauniešiem ir grūti strādāt. Nu nav tie mūsu jaunieši slikti! Viss atkarīgs no paša skolotāja. Kādreiz, kad strādāju Jaunjelgavas vidusskolā, kāda skolniece man teica: “Jūs neizskatāties pēc skolotājas!”. Tas man lika aizdomāties, kas tad ir tas, kas liek izskatīties pēc skolotāja (laikam jau ne tajā labākajā nozīmē)? Manieres, balss intonācija, bet varbūt mūsu pārgudrība vai bargā attieksme pret dzīvi? Reizēm es savējiem ģimenē pajautāju: “Vai es izskatos pēc skolotājas?”. Ja atbilde ir noliedzoša, tad ir labi, laikam varu vēl turpināt.
Trešdien braucu uz semināru Rīgā un pamanīju, ka dabā jau sācies rudens. Gribam to vai nē, bet tas ir klāt gan astronomiski, gan realitātē. Koki jau sākuši iekrāsoties dzelteni un sarkani. Rudens manī neuzjundī depresiju, tieši otrādi — būs iespēja aizbraukt uz teātri, vakaros varbūt vairāk palasīt un parunāties ar saviem tuvajiem cilvēkiem, samīļot mūsu ģimenes mazulīti — papagailīti.
“Staburaga” lasītājiem gribu novēlēt izbaudīt burvīgo atvasaru un ļauties rudenīgajam vējam, lai tas aizpūš prom nogurumu, rutīnu un vēsumu, kas, vasarai aizejot, jau jūtams.
