Margaritas Celmiņas rakstam “Bērni sajūt mīlestību”: Kad biju maza meitene, ārstējos Aizkraukles, toreiz Stučkas, slimnīcas bērnu nodaļā. Kā šodien atceros māsiņas Esmeraldas sirsnību un labestību.
Margaritas Celmiņas rakstam “Bērni sajūt mīlestību”:
“Kad biju maza meitene, ārstējos Aizkraukles, toreiz Stučkas, slimnīcas bērnu nodaļā. Kā šodien atceros māsiņas Esmeraldas sirsnību un labestību. Man, mazam bērnam, tas toreiz bija vajadzīgs. Pirms dažiem gadiem slimnīcā ārstēju manu mazo dēliņu. Sastopot tur māsiņu Esmeraldu, mani pārņēma drošības sajūta un pārliecība, ka viss būs labi. Paldies jums, māsiņ!”
Ilze
“Esmeralda ir visīstākā kristiete, un Dieva svētība viņu pavada visos darbos.”
AGA
“Redziet, ka par labiem cilvēkiem arī visi saka labus vārdus. Kad laikrakstā bija raksts par dakteri Valteri, citi mēģināja iebilst, ka daktere tiek nepatiesi nomelnota, bet laikam jau tā tomēr nav. Par labiem cilvēkiem tiek teikti labi vārdi, par sliktiem — slikti. Tāda ir patiesība.”
novērotāja
“Arī man ir bijusi iespēja pārliecināties par māsiņas laipnību un mīļumu. Tā ir taisnība, ka viņa nešķiro bērnus ne pēc vecuma, izskata, ne pēc materiālā stāvokļa. Mīļi viņai ir visi, kas nonākuši slimnīcā. Arī tie bērniņi, kas bija bez vecākiem, tika apmīļoti un aprūpēti. Ja nodaļā tādas māsiņas būtu visas un dakteres arī tikpat iejūtīgas, bērni izveseļotos daudz ātrāk. Lai izturība un nekad nepietrūktu mīlestības labajam cilvēkam!”
Māmiņa
