23. maijs, saules gaismas un siltuma pielieta diena, Daudzevas pagasta saieta nama pagalmā pulcējās dažādu paaudžu daudzevieši, esošie un tie, kam joprojām te ir daļiņa dzīves un sirds. Maijs ir viens no gada bāgātākajiem svētku mēnešiem. Šoreiz daudzeviešu svētku pamatā ir pateicība mātei.
Svētku ideja un iniciatīva nāk no Ilutas Krūmiņas, kura ir dzimusi daudzeviete un bērnību ik pa laikam pavadījusi savas mīļās omītes mājās “Bajāros”. Visa pamatā – patiesa vēlēšanās pateikt sirdssiltu paldies savai mammai Intai un krustmātei Ilgai, kuras šogad, mamma maijā, bet krustmāte jūlijā, svin sava mūža gadadienas. Viņas ir dzimušas un dzīvojušas Daudzevā. Kādu prieku sagādāt? Iluta, vienojusies ar māsīcu, ļaujas pavisam neparastai svētku idejai. Būs koncerts! Aicināsim Viktoru! Vai ir kāds latvietis, kurš neatceras laiku, kad tik plaši un līksmi katrā mājā un lauku sētā skanēja Viktora Lapčenoka dziedātās Raimonda Paula dziesmas, kuras mājinieki dziedāja līdzi? Nav tāda! Iesākumā ir doma svinības rīkot radu lokā. Kādā mirklī tā paraug vēlmē dot vēl vairāk – sagādāt svētku prieku arī dzimtās Daudzevas cilvēkiem, viņu bērniem un mazbērniem, uzaicinot ikvienu uz satikšanos un koncertu. Īpaši tika gaidīti jaunības un darba dzīves draugi un paziņas. Bet laiks ir darījis savu – to pulciņš bija neliels, bet sirsnīgs. Taču visi kopā tikām aicināti saprast, kur tad meklējams un atrodams daudzevieša dzīvesprieka un dzīvesspēka kods.
Iluta ir pārliecināta, ka to saskatījusi jau bērnībā savā ģimenē un omes mājās. Tas sakņojies kopā sanākšanā gan svētkos, gan darbdienās, gan brīdī, kad ciemiņš ienācis sētā. Tad jāatliek visi darbi un jāparunājas kaut par pavisam ikdienišķām lietām, jāuzklausa un atvadoties vēl jāiedod kaut kas līdzi, lai ciemiņš neaiziet tukšām rokām. Tā dalīties ir tikai normāli, un ne jau tikai ar materiālām lietām, bet arī ar sajūtām. Izrunāti kreņķi skaitās norakstīti nost, un tad atgūsti prieku. Dalies priekā, un tas dubultojas.
Tagad, kad pasaule kļūst arvien satraucošāka, ataust atmiņā ome savā mierpilnajā sētā kā tālaika “pasaules centrs”, kā tāda aka, kur pasmelties dzīvesprieku un dzīvesspēku kopā būšanā, dalīšanās priekā.
To Iluta piedzīvoja jau bērnu dienās Daudzevā vecāku ģimenē un joprojām viņa skatās pasaulē savu vecāku un vecvecāku acīm, kas, visticamāk, daļēji saglabā ilūziju par šodienas pasauli un sadzīvi, bet zina, ka pasaule nebūt nav saudzējoša.
Bet gaismas pielijusi bija tikšanās diena ar atmiņu foto un sarunām, ar smiekliem un Viktora dziedātām dziesmām. Un Ilutas mamma Inta sajutās labi ar daudzeviešiem, atzīstot: priekš manis daudzevieši ir viss, Daudzeva bija un ir manas mājas. Esmu tanīs gaišajās sajūtās no tikšanās dienas. Īstos daudzeviešus nekas nevar salauzt, par to Inta ir pārliecināta. Arī viņa šajā kopā būšanā atjaunoja savu dzīvesspēku un prieku. Ilutas mamma Inta ir stipra sieva, kaut devīto gadu pārvietojas ratiņkrēslā. Viņas gara spēks ir dzīvespēks. “Daudzeviešiem jānāk kopā un jādalās savā dzīvespriekā un spēkā,” saka Inta. “Tas jāturpina kaut reizi gadā.”
Iluta ir pateicīga ikvienam par palīdzību pasākuma sagatavošanā. Pateicība un prieks par katru, kas atnāca uz tikšanos, dalījās savā dzīvesspēkā un priekā. Ir, ir joprojām daudzeviešiem stiprs dzīvesprieka kods, atzīst Iluta. Neviltots bijis viņas prieks, kad uzzinājusi, ka Daudzevā nodibināta biedrība “Zelta gailenes”. Un nu viņa redzēja, cik ieinteresēti un atbalstoši dalībnieces iesaistījās pasākumā. Atzinums ir pārliecinošs – ka Daudzevā bija, ir un būs cilvēki, kas “ieslēdz gaismu”, kas kļūst par kopienas darbīgo garu. Un kopiena ir tik spēcīga, cik stipri esam savā spējā sadarboties, saucot un nākot kopā, saskatot, kam ir nepieciešama palīdzība un kā mēs varam palīdzēt. Šajā reizē aicinājums izskanēja ziedot mūsu pagasta iedzīvotājam aktierim Paulam Butkevičam. Paaudžu paaudzēs skan un skanēs Paula dziedātās dziesmas, un par dzīves patiesībām dažādos laikos vēstīs viņa radītās lomas neskaitāmās filmās. Bagāts ir Paula devums latviešu kultūrā. Paldies par šo bagātību! Lai gaišas un mierpilnas dzīves dienas!
Paldies visiem ziedotājiem!
Atzīstos – arī man, kā dzimtai daudzesietei sajūtās izdevās kopā esībā tā pa īstam kādu pussolīti pacelties virs zemes.
