Daudzeses pamatskolā aizvadīta Latvijas Skolas somas un “Ebru Latvija” piedāvātā interaktīvā performance “Purvītis. Koši pelēkais latvietis”. Norises ideja ir parādīt Latvijas senās glezniecības vērtības mūsdienīgā interpretācijā, aktualizēt jaunrades tēmu, radīt bērnos interesi par klasisko un laikmetīgo glezniecību. Performancē tiek izmantota ebru tehnika – gleznošana uz ūdens, kas senāk izmantota grāmatu ilustrēšanai.
Nodarbības sākumā uz ekrāna tika prezentētas visas Purvīša gleznas, kuras iekļautas Latvijas Kultūras kanonā: “Ziedonis”, “Pavasara ūdeņi”, “Ziema”. Izrādās, ka Vilhelms Purvītis visnecilāko un mūsu acīm pierastāko dabas skatu spēj padarīt maģisku un īstenībā stereotipiskais latviešu “pelēkums” sastāv no visām spektra krāsām. Bērniem tika izskaidroti jēdzieni “impresionisms” un “interpretācija”.
Nodarbības turpinājumā māksliniece uz ūdens ebru tehnikā interpretēja gleznu “Ziedonis” un paralēli gleznošanas procesam paskaidroja tehniskos paņēmienus, kurus pielietoja, parādīja, ko drīkst un nedrīkst darīt, gleznojot uz ūdens. Ebru tehniku ir aizraujoši vērot, un tā ir ļoti pateicīga impresionisma stilam. Noslēgumā notika gatavās gleznas pārvilkšana uz papīra, no kā vārda tiešā nozīmē visiem aizrāvās elpa!
Praktiskajā daļā skolēni tika aicināti izveidot savu darbu Purvīša stilā ebru tehnikā. Radītos darbus skolēni izvietoja uz auklām, radot izstādi kopējai apskatei un noskaņai.
Devītklasnieks Guntis Popenkovs par gūto pieredzi saka: “Pirmo reizi gleznoju uz ūdens, bija ļoti interesanti un forši. Sākumā likās, ka tas būs ļoti grūti, bet izrādījās, ka bija pat ļoti viegli. Ūdens, uz kā mēs zīmējām, nebija parasts, tas bija iebiezināts ar ūdenszāļu pulveri un kļuvis klīsterveidīgs. Māksliniece pastāstīja, ka šāda ūdens sagatavošana ilgst aptuveni trīs dienas. Bija savāda sajūta, tam pieskaroties. Gan ūdens, gan pati gleznošana mani pārsteidza, nesaprotu, kā kaut ko tādu var izdomāt!”
Kristofers Banders arī pirmo reizi zīmēja uz ūdens. “Man ļoti patika mākslot uz ūdens, jo tas bija aizraujošs process, kurā varēja izpausties. Tas nebija tik viegli, kā likās, kad mākslas skolotāja mums rādīja. Tur vajadzēja pacietību, radošumu, roku veiklību, lai taptu īsts mākslas darbs. Sākumā man nekas nesanāca, bet pēc kāda laika “piešāvos” un šķita, ka darbs darās pats par sevi. Beigās iznāca ļoti skaisti, kad to uzlika uz papīra. Viss šķita tāds saplūdis, un tas saplūdums veidoja skaistus rakstus. Ja būs iespēja, labprāt piedalīšos šādā pasākumā vēl,” saka Kristofers.
Enija Keisele agrāk bija redzējusi, kā šādi zīmē, bet neiedomājās, ka ūdens ir neparasts un arī krāsas ir speciālas. “Es mēģināju uzgleznot slaveno Vinsenta van Goga darbu “Zvaigžņotā nakts”, bet, protams, man sanāca citādāk. Ja godīgi, es domāju, ka tas būs vieglāk, bet izrādījās sarežģīti, jo krāsas savā starpā nejaucas, bet atgrūž viena otru. Es tā koncentrējos darbam, ka nosmērējos ar krāsu un kļuvu zila kā Smurfs. Man ļoti patika šī nodarbība, aizraujoša un relaksējoša,” stāsta Enija.
Agris Skroderis dalījās savos iespaidos: “Neviens īsti nezināja, kas tas ebru tāds ir. Nodarbību vadīja jauka kundze Sandija, viņa pastāstīja, ka ebru vēsture sākās tālajā 13. gadsimtā Senajā Persijā, no kurienes pa Lielā Zīda ceļu ebru nokļuva Turcijā, kur attīstījās, uzplauka un nobrieda. Darbam nepieciešama speciāla otiņa, kura veidota no rozes stiebra un zirgu astriem. Mums parādīja tehniku, kā pareizi gleznot uz ūdens, un ķērāmies pie darba. Mans darbs tapa 15 – 20 minūtēs. Kad pabeidzu, uz manas gleznas uzlika A4 formāta papīra lapu, un gleznojums pielipa pie papīra. Viss bija tik neparasti un interesanti, jo kaut ko tādu pieredzēju pirmo reizi mūžā.”
Annijai Kuvšinovai viss ļoti patika, un glezniņa izdevās skaista, tikai nedaudz nosmērējās: “Vajadzēja arī man tajā dienā uzvilkt gaišas krāsas jaku! Man uzlika speciālu priekšautiņu, bet Anna blakus tik cītīgi strādāja, ka apšļakstīja mani ar krāsu. Man sanāca aina ar puķītēm. Šādu gleznošanu biju redzējusi TikTokā, bet nekad līdz šim nebiju pamēģinājusi.”
Arī Anna Smona nekad iepriekš nebija mēģinājusi ko tādu. Ūdens likās glumāks un biezāks, tas lipa pie pirkstiem. Uzgleznot var visu, ko sirds kāro, bet tas nav nemaz tik viegli. Krāsa ir jāpilina ūdenī, un tad veidojas daudzi aplīši, kas izplūst. Lai mainītu to formu, izmanto kociņu. Rokas vilcienam jābūt precīzam, nav iespējams kaut ko izdzēst. Galvenais ir šo procesu nesarežģīt un nesasteigt. Nav vērts uztraukties par neveiksmēm, jo tās nemaz nav neveiksmes. “Man neizdevās sākumā ieplānotais, bet savā darbā ieraudzīju oriģinalitāti. Varbūt šis nejaušais krāsas piliens nopilēja ar kādu dziļāku domu? Beigās katra krāsa deva man baudu – gan ieplānoti uzliktā, gan nejauši nopilējusī,” saka Anna.
Skolotāji norāda, cik svarīgs ir cilvēka faktors ikvienā lietā un norisē. Visas trīs skolēnu grupas darbu jau bija beigušas. Māksliniece pamazām sāka kārtot telpu un materiālus prombraukšanai, kad durvīs parādījās kāds skolēns. Vai drīkstu vēl vienu mazu darbiņu uztaisīt līdz autobusa atnākšanai? Sandija atļāva. Atnāca vēl viens, otrs, trešais, ceturtais. Kā magnēts vilināja jaunos māksliniekus uz nodarbību klasi. Drīz vien visas darba vietas bija aizņemtas. Negaidot bija izveidojusies ceturtā bērnu grupa, kura aizrautīgi veidoja kartītes. Valteram sanāca vesels tematisks cikls! Paldies par jūsu sirsnīgo attieksmi un dāsnumu! Jūsu vēlme pieņemt vēl un vēl bērnus, ļaujot visiem piedzīvot ebru mākslas brīnumu, apliecina patiesu mīlestību pret savu darbu. Tas ir daudz vairāk nekā nodarbība – tā ir vērtīga pieredze, ko bērni atcerēsies ilgi.
Paldies, “Ebru Latvija”, ka radāt vidi, kur bērni jūtas gaidīti, iedrošināti un priecīgi radoši darboties! Un, protams, paldies arī Latvijas Skolas somas iniciatīvai, kas ļauj pieredzēt visdažādākās kultūras un mākslas norises!
