Zemgales reģiona pārvaldes vadošās amatpersonas atbildēja arī uz žurnālistu iepriekš iesūtītajiem jautājumiem. Viens no tiem, ko uzdeva “Staburags”, kādu iemeslu dēļ policija var neierasties uz izsaukumu?
Atbild Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietniece Līga Margevičus.
— Ministru kabineta noteikumi nosaka, kā tiek izvērtēti izsaukumi un noteikts arī laiks, cik ātri jāierodas uz izsaukumu. Izvērtējam, vai izsaukums ir pilsētā vai novadā. Uz A kategorijas izsaukumiem pilsētā jāierodas 15 minūšu laikā, novadā — 25 minūtes, uz B kategorijas izsaukumiem pilsētā 25 minūšu laikā, novadā — 40 minūšu laikā. C kategorijas izsaukumiem — 120 minūšu laikā pilsētā un 240 minūšu novadā. Augstākās prioritātes izsaukumi būs tie, kur apdraudēta cilvēka dzīvība, smagi noziedzīgi nodarījumi vai situācija, kur uzreiz nepieciešama neatliekama palīdzība.
Zemāka prioritāte būs administratīva rakstura pārkāpumi vai situācija, kurā nav tieša apdraudējuma, un reakcija var tikt plānota atbilstoši tiem resursiem, kas mums ir.
Viens no apstākļiem, kad policija var ierasties vēlāk, ir lielais attālums līdz notikuma vietai. Vai vienlaikus saņemta informācija par diviem vai vairākiem notikumiem, bet iespējas ir ierobežotas un nevar izsūtīt divas un vairāk ekipāžas uzreiz. Tādai situācijai, ka policija vispār nereaģē, nevajadzētu būt. Tomēr var būt, ka policija neizbrauc uz notikumu, kas reģistrēts elektronisko notikumu žurnālā, piemēram, uz ceļu satiksmes negadījumu, kas tiek reģistrēts tikai apdrošināšanas dēļ. Var būt, ka, saņemot zvanu, tiek izvērtēta konkrētā situācija un secināts, ka izbraukt nav nepieciešams, pietiek ar konsultāciju pa telefonu vai izsaukums tiek nodots citai institūcijai. Var gadīties, ka apstākļi jau ir noskaidroti un sākotnējā riska vairs nav, līdz ar to arī policijas ierašanās nav nepieciešama.
— Un kur vērsties, ja tomēr ir bijusi šāda situācija?
— Valsts policijā ir izveidots e-pasts [email protected], kur var sūtīt visa veida informāciju — rakstīt iesniegumu, pasūdzēties par policistiem, arī ziņot par pārkāpumiem, ko, starp citu, cilvēki bieži izmanto, lai informētu par agresīviem braucējiem un citiem notikumiem. Uz iesniegumiem tiek sniegta atbilde.
— Vai policijas darbiniekiem nevajadzētu vairāk runāt ar sabiedrību, īpaši par tādiem gadījumiem, kad pilsētā vai pagastā bijis kāds notikums, kas rada iedzīvotājos bažas par viņu drošību. Kā piemēru var minēt notikušo saduršanas gadījumu kādā Aizkraukles kafejnīcā.
— Noteikti par to ir jārunā. Mēs veicam aktīvu darbu un ikdienas rutīnā varbūt palaižam garām vai neiedomājamiem par to, ka cilvēkiem ir jāpasaka, ka viss ir beidzies un tagad ir droši.
— Esam saņēmuši iedzīvotāju sūdzības par to, ka pēc darba laika un brīvdienās policijas iecirkņa durvis Aizkrauklē ir slēgtas, taču ir cilvēki, kuri nevar vai neprot iesniegumu uzrakstīt internetā, un viņi dodas uz policijas iecirkni.
— Aizkrauklē oficiālais darba laiks ir darba dienās līdz pulksten 16.30. Taču arī pēc šī laika iecirknī dežurē darbinieks. Taču no drošības viedokļa durvis tiešām tiek slēgtas, bet pie durvīm ir domofons. Ja cilvēks ir atnācis uz iecirkni, viņam ir jānospiež domofona poga un varēs sazināties ar dežurējošo darbinieku.
— Vai uz tālākiem pagastiem policija izbrauc tikai uz izsaukumiem, vai notiek arī kāda patrulēšana?
— Savu darbu plānojam atbilstoši mūsu resursiem, tajā skaitā autotransportam, degvielai. Paredzam braucienus arī uz tālākiem pagastiem. Tas gan nav tik bieži, kā vajadzētu un gribētu. Pagājušajā gadā prevencijas grupas darbinieki devās uz nomaļākiem pagastiem. Austrumzemgales iecirknī bija Aknīstē un Neretā, kur pagastu pārvaldēs tikās ar iedzīvotajiem, kuri varēja nākt, lai pastāstītu par savām problēmām. Lai gan interese no iedzīvotajiem nebija liela, tomēr arī šajā gadā plānojam šādas tikšanās. Šajās reizēs ievācam informāciju, kurās vietās iedzīvotāji jūtas mazāk droši, kādas ir viņu problēmas, un atbilstoši tam plānojam arī savus pasākumus, pievēršam lielāku uzmanību vietām un lietām, ko iedzīvotāji mums norādījuši.
