Iveta Ķiece ir psihiatre ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi un patlaban vada Nacionālā psihiskās veselības centra Psihiatriskās palīdzības dienestu. Taču viņa ne tikai administratīvi nodrošina ambulatoro un stacionāro palīdzību cilvēkiem, kuriem ir psihiskās uzvedības traucējumi, bet arī viņus ārstē.

— Veselības ministrijai pieejamā informācija uzrāda, ka Latvijā ik gadu aptuveni pieciem tūkstošiem personu pirmo reizi tiek reģistrēti psihiski un uzvedības traucējumi. – Kāda situācija šajā ziņā ir pēc kovida un arī Krievijas iebrukuma Ukrainā? Vai jūtat, ka pēc šiem dramatiskajiem notikumiem rādītājs arī palielinās?

— Kovids ir ienesis savu artavu, un mēs joprojām šķetinām problēmas no kovida laika. Atstumtība, vientulība, pārslodze, kad cilvēki lielākoties strādāja no mājas un pat vienā istabā ar trim bērniem… Cilvēki bija nomākti. Beidzās kovids, sākās citas nelaimes, un ir jūtams, ka nekas jau nav beidzies. Mēs redzam, ka ir pieauguši neirotiskie traucējumi, depresijas, alkohola lietošana.

Ārsti, pieņemot pacientus ambulatori, ir pārliecinājušies, ka cilvēki patlaban nav tik noraidoši pret psihiatriju, kā tas bija agrāk. Vairs nekautrējas apmeklēt psihiatru, īpaši jaunieši. Vizītēs pie mums ierodas daudz jauniešu, liela daļa no tiem, kuri iepriekš ārstējušies Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, jo ir izveidota veiksmīga pāreja no bērnu uz pieaugušo psihiatriju.

Mūsu slimnīcā ir speciāls cilvēks, kurš nodarbojas ar pacientu pārņemšanu no bērnu slimnīcas, un tā ir Evita Zelča, kura katram pacientam uzdāvina laimes akmeni. Viņa koordinē, lai tie pusaudži, kuri sasnieguši pilngadību un ārstējušies Bērnu slimnīcā pie psihiatra, nepaliktu bez medicīniskās palīdzības. Ir ļoti svarīgi komunicēt ar šiem pacientiem un to vecākiem, lai saprastu viņu vēlmes. Pat līdz tādām niansēm, ka viens varbūt vēlas jaunāku ārstu, cits — ar lielāku pieredzi un vīrieti, cits grib doties vizītēs pie dakteres sievietes. Šī pāreja no vienas slimnīcas uz otru notiek ļoti mierīgi.

Bēdīgāk ir ar tiem pacientiem, kuri nav bijuši uzskaitē Bērnu slimnīcā vai kādu laiku bijuši pie bērnu psihiatra un līdz ar to nav vairs redzeslokā.

— Vai tam pozitīvajam, ko esat paveikuši, svītra nav pāri tad, kad sākas problēmas garo rindu dēļ uz valsts apmaksātu vizīti pie psihiatra?

— Jā, jums taisnība — lai pirmreizējais pacients tiktu vizītē pie psihiatra, jāgaida divi trīs mēneši. Valsts medicīnas iestādēs ļoti trūkst ārstu, jo daudzi izvēlas strādāt privātajās ārstniecības iestādēs, kas finansiāli ir daudz izdevīgāk. Darbs ir smags, jo dienā ir jāpieņem daudz pacientu. Ir vieglāk strādāt privātajā psihiatrijā, kur ir stundu gara pieņemšana un maksā pavisam citu naudu.

Uz Nacionālo psihiskās veselības centru pārved diezgan daudz pacientu no Rīgas Austrumu, Stradiņa, Ogres un Jūrmalas slimnīcas pēc pašnāvības mēģinājumiem. Ne visi nonāk pie mums, jo ne visi piekrīt braukt uz šejieni, viņi tiek palaisti mājās, un nav zināms, kādu palīdzību viņi saņem.

Psihi ietekmē sociālie tīkli

— Latvijā pašnāvību rādītājs ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, mirstība no pašnāvībām Latvijā ir 1,8 reizes augstāka.

— Pēdējā mēnesī diezgan skaļi bijuši nepilngadīgo pašnāvību gadījumi. Tas ir viens no grūtāk novēršamajiem nāves cēloņiem. Iemesli var būt dažādi, taču jāņem vērā, ka bez psihiskiem traucējumiem nevar izslēgt arī to atmosfēru, kas ir skolā vai ģimenē, vai apkārtējā vidē. Nepilngadīgo dzīve pamatā norit sociālajos tīklos, kas pusaudžu psihi ietekmē ne labākajā veidā.

Ja pacients nonāk pie mums, ar viņu nenodarbojas tikai ārsti. Mūsu ārstniecības iestādē ir izveidota multiprofesionāla pieeja, jo ar pacientu strādā komanda — psihiatrs, medicīnas māsa, kas ir specializējusies psihiatrijā, psihologs un mākslu terapeiti. Noteikti ir jāiesaistās arī ģimenei. Nedrīkst būt tā, ka cilvēks ir viens pats: te esmu es, un te — ģimene. Vai ģimenē zina par to, kas notiek ar viņu cilvēku? Draugi, darba biedri taču redz, ka kaut kas nav kārtībā, un var par viņu painteresēties. Vienmēr kāds tomēr ir bijis tuvumā. Reizēm mums, ārstiem, saruna ar tuviniekiem ir daudz garāka un ilgāka nekā ar pašu pacientu.

— No Latvijas medijiem, sociālajiem tīkliem nereti uzzinām par veiktajām pašnāvībām vai to mēģinājumiem. Pavisam nesen kāds cilvēks kārtējo reizi bija nolēcis no Vanšu tilta, bet, par laimi, izglābts. Vai šāda informācija var negatīvi ietekmēt cilvēkus ar trauslu psihi un mudināt izdarīt ko līdzīgu?

— Tas ir jautājums par to, kā mediji šādu informāciju pasniedz. Ja pasniedz tikai kā uzmanību piesaistošu, šaubos, vai tas ir labākais veids. Ja par to tiek stāstīts analītiski, palīdzību sniedzoši, tad cilvēkiem ir iespēja uzzināt, kur viņiem vērsties krīzes situācijās. Piemēram, psiholoģiskās palīdzības sniegšanā aktīvi ir iesaistījies krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”. Arī slimnīcās ir izveidoti psiholoģiskie dienesti. Universitātes slimnīcas ir pieņēmušas darbā psihologu, kas konsultē.

Valsts kompensācija antidepresantiem

— Ir izpētīts, ka cilvēki, kuriem ir psihiskas saslimšanas un kuri ārstējas ambulatori vai stacionārā, pirmo 12 mēnešu laikā pēc medikamentu izrakstīšanas 40 — 45 % gadījumos pārtrauc tos lietot.

— Pacients kādu savu iedomu dēļ nav kritisks pret sevi un nelieto zāles. Ik pa laikam televīzijā tiek rā-
dīts, ka, piemēram, kaimiņiene vai kāds cits trokšņo, met kaut ko ārā pa logu. Tiek vaicāts: kāpēc viņi nedzer medikamentus? Tā ir viņu izvēle, neraugoties uz to, ka medikamentus, ja ir smagi psihiskie traucējumi, valsts pilnībā kompensē. Arī tad nelieto zāles. Vai arī zāles dzer, kā iedomājas. Pēc kāda laika atkal ir paasinājums, un cilvēks nokļūst slimnīcā.

Nav jau tā, ka visiem, kuriem ir psihiskie traucējumi, visu mūžu būs jālieto medikamenti.

Ja runājam par depresijas slimnieku zālēm, valsts patlaban kompensē 75 % no antidepresantu cenas. Zāles ir dārgas, tāpēc lūdzu izmantojiet šo iespēju! Turklāt psihiatru konsultācijas ir bez maksas. Nav jāmaksā pat pacienta iemaksa. No 2021. gada valsts apmaksā arī psihologa un psihoterapeita pakalpojumus līdz 10 reizēm. Mūsu valsts ir ļoti pretimnākoša šiem pacientiem.

Ja vizīte pie psihiatra ir jāgaida ilgāk, bet steidzami ir nepieciešami medikamenti, patlaban ir atļauts medicīnas māsām pagarināt receptes.

— Vai nav tā, ka zāles negrib dzert tādēļ, ka tām ir daudz blakus parādību, ka tiek nobremzētas cilvēka darba spējas, ka mainās viņa darba temps, ka trūkst jaunu, mūsdienīgu zāļu?

— Es nevarētu teikt, ka mums nebūtu mūsdienīgu preparātu. Ir pieejami diezgan daudz jaunās paaudzes neiroleptiskie līdzekļi, antidepresanti. Nacionālajam veselības dienestam esam iesnieguši sarakstu, kuras no mūsdienīgajām zālēm vēl būtu jāiekļauj kompensējamo zāļu sarakstā.

Depresijas pacientiem valsts apmaksā ļoti dārgo esketamīna terapiju. Tā ir mūsdienīga ārstēšanas metode, ko izmanto galvenokārt pie smagām, ieilgušām depresijām. Tā balstās uz vielu esketamīns, kas ir ketamīna atvasinājums, bet ar specifisku iedarbību uz smadzenēm. Šī terapija maksā tūkstošiem eiro.

Valsts apmaksā arī transkraniālo magnētisko stimulāciju. Tā ir neinvazīva metode, ar kuru iedarbojas uz smadzenēm, izmantojot magnētiskus impulsus. To galvenokārt lieto psihiatrijā un neiroloģijā, īpaši ārstējot depresiju. Privātajās medicīnas struktūrās šis ārstniecības pakalpojums maksās simtos, bet pie mums pacienti ar ieilgušu depresiju šo terapiju var saņemt par valsts naudu.

Depresijai ir ļoti daudz seju: demence ar depresiju, afektīvi depresīvi traucējumi pēc galvas traumām, neirotiskā spektra depresīvie traucējumi. Ir depresijas pie rekurentiem depresīviem traucējumiem, pie bipolāriem traucējumiem, pie šizofrēnijas, pie epilepsijas. Pastāv visdažādākās depresijas formas.

— Psihiskās veselības ambulatoro aprūpi primārajā līmenī nodrošina ģimenes ārsts. Viņam ir būtiska loma psihisko un uzvedības traucējumu atpazīšanā un diagnostikā, kā arī pacientu novirzīšanā pie attiecīgajiem speciālistiem. Vai ģimenes ārstu zināšanas šajā jomā ir pietiekamas?

— Daļa ģimenes ārstu labprāt sūta savus pacientus pie mums, bet ir arī tādi, kuri nav tik aktīvi. Ģimenes ārstu zināšanas par psihiskajiem traucējumiem noteikti ir pilnveidojušās. Mēs savus pacientus, kuriem ir noteikta stabila terapija, nododam aprūpei ģimenes ārstam, lai viņš turpinātu izrakstīt medikamentus. Pacientam reizi trīs četros mēnešos vai pusgadā jāatnāk atrādīties pie psihiatra, lai ārsts varētu pārliecināties, vai nav jāpiekoriģē terapija.

Ja veselības traucējumi ir tik smagi, ka pacientam ilgstoši ir nepieciešama darba nespējas lapa, tad viņu nosūta uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, kas izvērtē, vai konkrētajam cilvēkam ir nepieciešama invaliditāte.

Nacionālajā psihiskās veselības centrā ārstējas visdažādāko profesiju pacienti, tajā skaitā mediķi, skolotāji, sociālie darbinieki, aprūpētāji. ◆

Iespēja saņemt valsts apmaksātu palīdzību

Pieaugušajiem psihiatriskās konsultācijas ir pieejamas darbdienās no pulksten 8 līdz 16, zvanot pa dežūrtālruni 25428561. Ja psihiatrs zvana brīdī runā ar citu klientu un nevar uzreiz atbildēt zvanītājam, šis speciālists atzvanīs darba laikā. Nosūtījumu pie klīniskā vai veselības psihologa pacientam var izsniegt ne tikai ģimenes ārsts, bet arī psihiatrs vai bērnu psihiatrs. Speciālisti konsultācijas var nodrošināt arī attālināti, izmantojot kādu no interneta platformām. Pusaudžiem (11–18 gadi) ir pieejama valsts apmaksāta programma depresijas un pašnāvības riska mazināšanai. Programma paredz pirmreizēju konsultāciju pie speciālista, kā arī individuālu ārstēšanas programmu (vizītes pie klīniskā psihologa vai bērnu un pusaudžu psihoterapeita). Iespējamas arī individuālas konsultācijas vai konsultācijas grupās pusaudžu vecākiem. Pilnas valsts apmaksātas programmas ilgums ir trīs mēneši. Šo programmu nodrošina Pusaudžu resursu centrs. Lai saņemtu palīdzību, jāzvana 29164747 vai jāraksta e- pastā: [email protected].

AVOTS: Nacionālais veselības dienests

Garākās rindas pie bērnu psihiatra

* Latvijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā atrodami 258 psihiatri (2026. g. 1. janvāra dati), no tiem savā specialitātē strādā 162 psihiatri. 49 personas ir vecākas par 65 gadiem. Latvijā reģistrēti 90 psihoterapeiti.
* Bērnu psihiatru skaits Latvijā — 55.
* Vidējais gaidīšanas laiks pie valsts apmaksātiem speciālistiem reģionos ir dažāds — no divām trim nedēļām līdz trim četriem mēnešiem. Garākās rindas ir pie bērnu psihiatriem, īpaši Rīgā un Zemgalē. Rīgā vidējais gaidīšanas laiks pie valsts apmaksāta bērnu psihiatra — 155 dienas.
* Saskaņā ar OECD datiem 2023. gadā Latvijā bija zemākais psihiatru nodrošinājums vidēji uz 1000 iedzīvotājiem starp Baltijas valstīm.

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.