Latvijā pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis cilvēku skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, vienlaikus būtiski trūkstot speciālistu, kas varētu sniegt nepieciešamo palīdzību. Ilgās rindas pie psihiatriem, nepietiekamais bērnu psihiatru skaits reģionos un darba slodzes pieaugums ārstiem iezīmē arvien dziļāku krīzi psihiskās veselības aprūpē. Eksperti norāda, ka situāciju ietekmē gan cilvēkresursu trūkums, gan finansējuma nepietiekamība, gan arī sabiedrības pieaugošā vajadzība pēc psiholoģiskā atbalsta.
Trūkst speciālistu
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka mūsu valstī ir reģistrēti nedaudz vairāk kā 93 tūkstoši iedzīvotāju ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Kaut gan iedzīvotāju skaits gadu gaitā ir samazinājies, tomēr to iedzīvotāju grupa, kurai ir mentālās veselības problēmas kopš 2009. gada ir pieaugusi par vairāk nekā 23 tūkstošiem. Diemžēl desmit gadus rezidenti psihiatrijā netika uzņemti — tā nesen Saeimas deputātus Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta vadītāja psihiskās veselības jomā psihiatre Liene Sīle. 2025. gadā rezidentūru beiguši tikai divi jaunie speciālisti uz visu Latviju. “Pirms četriem gadiem Veselības ministrijai (VM) uzrakstījām vēstuli par satraucošo problēmu, un šis gads beidzot ir pirmais, kas vainagojies ar sešpadsmit rezidentūras vietām. Šogad rezidentūru absolvēs 12 jaunie psihiatri, no kuriem visi tūdaļ neiesaistīsies darba tirgū, jo četri uzlabos demogrāfisko situāciju, bet viens nestrādās specialitātē,” pastāstīja Liene Sīle. Viņa uzskata, ka pie esošā cilvēkresursu deficīta nepieciešami 16 rezidenti gadā, lai tuvāko desmit gadu laikā nolīdzsvarotu psihiskās veselības aprūpi valsts sektorā.
Jāņem vērā, ka jaunie psihiatri pēc trim obligātajiem darba gadiem valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs lielākoties izvēlas strādāt privātajā medicīnā, jo tas ir labāk atalgots darbs ar mazāku darba slodzi.
Vidējais gaidīšanas laiks — 155 dienas
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure uzskata, ka finansējums ir nekavējoties jāpalielina ambulatorajiem psihiatriskajiem pakalpojumiem, lai tie būtu pieejami pacientiem vajadzīgā laikā, nevis pēc trim mēnešiem vai pusgada.
Ministrijas dati rāda, ka starp tādiem speciālistiem kā psihiatrs un bērnu psihiatrs garākās rindas ir tieši pie bērnu psihiatriem Rīgā un Zemgalē. Vidējais gaidīšanas laiks, lai saņemtu ārstu konsultāciju, ir 155 dienas. Patlaban mūsu valstī strādā 55 sertificēti un praktizējoši bērnu psihiatri, 258 psihiatri un 90 psihoterapeiti.
Psihiatre, neiroloģe, narkoloģe un bērnu psihiatre Irēna Greivule, kura strādā Alūksnes poliklīnikā, ir vienīgā narkoloģe un bērnu psihiatre bijušā Alūksnes rajona teritorijā. Papildus tam dakteres pārziņā esot pansionātu pacienti. Darba lauku papildinot autovadītāju medicīniskā komisija, pedagoģiski medicīniskā komisija, arodveselības ārstu komisija, zemessargu medicīniskā komisija, kā arī medicīniskās apskates, kas nepieciešamas, lai saņemtu ieroču nēsāšanas atļauju. Dakterei Greivulei pacientu skaits ir desmitkārt lielāks nekā vidēji ģimenes ārstam.
Daktere ar nožēlu secina, ka reģiona bērniem neesot iespējams nokļūt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā. Ja ir nepieciešama konsultācija pie bērnu psihiatra, rinda esot gada garumā.
Krīzes sarunu vedējs — policists
Bauskas novada laikraksts “Bauskas Dzīve” raksta, ka 2025. gada pirmajā pusgadā Bauskā bijušas kopā trīs pašnāvības vai to mēģinājumi, nolecot no Mūsas tilta. Pēc šiem notikumiem Bauskas novada pašvaldība uz tiltiem izvietojusi īpašas aicinājuma zīmes ar krīzes tālruņu norādēm, lai cilvēki varētu vērsties pēc palīdzības. Jau sesto gadu Bauskas novadā ir pieejama speciāli apmācīta persona, kura spējot vadīt sarunas ar cilvēkiem, kas jūtas nonākuši bezizejā un neredz citu risinājumu, kā vien atņemt sev dzīvību. Tas ir Bauskas novada pašvaldības policijas inspektors Ēriks Kurzemnieks ar vairāk nekā trīsdesmit gadu policista darba pieredzi, kurš krīzes sarunu vedēja prasmes apguvis 2020. gadā Baltijas drošības skolā. Viņam vienīgajam Bauskas novadā esot šāda kvalifikācija. Ērikam Kurzemniekam esot izdevies pat vairākkārt novērst traģisku iznākumu. Bijis gadījums, kad cilvēks draudējis izdarīt pašnāvību. Ilgu pārrunu procesā izdevies šo personu pārliecināt vispirms iznākt no dzīvesvietas, kur tā bija ieslēgusies, un arī novērst tālāko rīcību.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.
