Koknesiete Dace Miķelsone: ar galdiņu nav aršana, jo cilvēki grib ēst! Rokas darba nebijās un darīja

Ceļš līdz savam aicinājumam reti ir taisns, tas ved cauri dažādiem darbiem, pieredzēm un meklējumiem, līdz beidzot cilvēks atrod to, kas patiešām piepilda. Arī koknesietes Daces Miķelsones stāsts ir par neatlaidību, ticību un drosmi sekot savai sirdsbalsij.

Mājas ir mājas

Daces Miķelsones dzimtā puse ir Lielvārdes apkārtnē, Koknesē viņa ieprecējusies. Savulaik strādājusi dažādās jomās. Bijusi operatore degvielas uzpildes stacijā — “Ziemeļu naftā” un “Latvijas naftā”, šuvēja, siltumnīcu strādniece, cepēja “Fazer” ražotnē, pārdevēja veikalos, Koknesē darbojusies ādas apstrādē pie uzņēmējas Ineses Kāpiņas.
Daces dzīvē bijis arī Īrijas laiks. Tur strādājusi sēņu audzētavā. Vai tagad uz šampinjoniem var paskatīties? Nav tik traki — viņa smej un teic, ka sēnes garšo joprojām. Īrijas sēnes gan nav salīdzināmas ar tām, kas izaug Latvijas mežos. Pēc dažiem gadiem Dace atgriezās Latvijā: “Mājas ir mājas, un tas nav atsverams.”