
Ir ziņas, kas izklausās kā kārtējais uzņēmuma paziņojums. Un ir ziņas, kas patiesībā ir brīdinājums. SIA “Norma-A”, kas strādā ar zīmolu “Ecolines”, šodien paziņoja, ka pārtrauc komercreisus Latvijā. Formāli — pieaugošas izmaksas un degvielas cenas. Bet būtībā — tas ir signāls, ka sistēma sāk plaisāt. Latvijā pasažieru pārvadājumu tirgū jau gadiem līdzās pastāv divas realitātes. Vienā — valsts dotētie maršruti ar administratīvi noteiktām biļešu cenām. Otrā — komercpārvadātāji, kuriem jāizdzīvo brīvajā tirgū. Problēma sākas brīdī, kad šīs abas pasaules pārklājas. Valsts turpina finansēt reisus tur, kur pasažieru plūsma būtu pietiekama arī bez dotācijām, bet komercpārvadātāji tajā pašā laikā spiesti konkurēt ar mākslīgi zemām cenām. Tas vairs nav tirgus — tā ir deformēta konkurence, kur vienam spēlētājam jau startā iedots pārsvars.
Situāciju vēl vairāk saasina tas, ka gadiem nav sakārtots kompensāciju mehānisms par pasažieriem ar valsts noteiktajām atlaidēm komercreisos. Uzņēmumi pārvadā, bet par daļu samaksu nesaņem. Kā norāda “Ecolines” vadītājs Andris Podgornijs, šāda sistēma pastāv jau vairāk nekā četrus gadus, un valstij pret pārvadātājiem uzkrājušās saistības vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā.
Faktiski uzņēmumiem tiek uzticēta sociāla funkcija bez stabila finanšu seguma. Ilgtermiņā tas nozīmē vienu — zaudējumus, kurus vairs nav iespējams nosegt ar biznesa loģiku.
Problēmai klāt nākušas pavasarī strauji augušās degvielas cenas. Katrs kāpums nav tikai nepatīkams cipars tablo — tas tieši ietekmē pārvadātāju pašizmaksu. Autobuss nevar “braukt mazāk”, lai taupītu. Tajā pašā laikā biļešu cenas brīvi pielāgot nevar. Matemātika kļūst vienkārša — ieņēmumi stāv uz vietas, izmaksas aug. Rezultāts ir neizbēgams. Svarīgākais — šis nav tikai viena uzņēmuma stāsts. Tas ir sākums tendencei. Ja nemainīsies pieeja, šodienas ziņa var kļūt par rītdienas realitāti visā nozarē. Viens pārvadātājs aiziet, citi skatās un rēķina. Un, ja cipari nav patīkami, lēmums būs tāds pats. Jautājums vairs nebūs par uzņēmumiem, bet par cilvēkiem — cik maksās brauciens, cik bieži kursēs autobuss un vai vispār būs izvēle? Jo konkurence nav tikai ekonomikas termins. Tā ir garantija, ka sistēma strādā pasažiera labā.
Neviens uzņēmums neaiziet no tirgus, kurā var nopelnīt. Ja tas aiziet, problēma nav uzņēmumā. Problēma ir sistēmā, un šoreiz vājās vietas tajā vairs nevar ignorēt.