Par noziedzības tendencēm 2025. gadā stāstīja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka vietniece Līga Margevičus.
Pagājušajā gadā Zemgales reģionā elektronisko notikumu žurnālā reģistrēto notikumu skaits samazinājies, salīdzinot ar 2024. gadu, reģistrēti 40 206, tāpat arī par 2270 samazinājies izbraukumu skaits. Samazinājums gan neesot liels — saka L. Margevičus — un tam var būt dažādi izskaidrojumi. Viens no tiem ir iedzīvotāju skaita samazinājums, kā arī sabiedrības uzvedības izmaiņas kopumā.
Braukt dzērumā ar velosipēdu nav mazāk riskanti
Tāpat samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, avārijās ievainoto un bojāgājušo skaits. “Gribu cerēt, ka šis samazinājums panākts ar mūsu intensīvu darbu, jo satiksmes uzraudzības jomā kapacitāte ir palielināta. Esam veikuši vairāk reidu, pārbaudīts vairāk automašīnu, vairāk izmantoti droni un arī rokas radari. Līdz ar to būtiski pieaudzis konstatēto pārkāpumu skaits un arī uzsākto administratīvo pārkāpumu procesu skaits,” stāsta L. Margevičus. Apkopotie dati liecina, ka vislielākais pieaugums ir atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu ziņā, tāpat arī vairāk konstatēts vadītāju, kuri braukuši bez dokumentiem, nav lietojuši drošības jostas un ķiveres, braukuši agresīvi. Savukārt gājēju izdarītie pārkāpumi samazinājušies. Ja runā par biežāk izdarītajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, tad pagājušajā gadā visvairāk apturēti iereibuši velosipēdu vadītāji, kuriem izelpā alkohols pārsniedz 1,5 promiles, lai gan, salīdzinot ar 2024. gadu, šis skaits ir samazinājies. Tomēr tāpat, īpaši lauku teritorijās, cilvēki domā, ka labāk reibumā braukt ar riteni, nevis mašīnu, būs mazāk nepatikšanu. Taču sods ir pietiekami liels arī par šādu pārkāpumu, turklāt, ja šādam velosipēdistam ir arī autovadītāja apliecība, var zaudēt arī to. Protams, netrūka arī iereibušu autovadītāju, un visbiežāk tās ir 1—1,5 promiles alkohola.
L. Margevičus atklāj, ka satiksmes uzraudzību būtiski uzlabojušas jaunās tehnoloģijas, ar kādām aprīkotas policijas mašīnas. Tas ļauj labāk fiksēt un reģistrēt pārkāpumus, tomēr reizēm efektīvāk ir izmantot rokas radaru. “Palielinājusies tendence, ka iedzīvotāji mums biežāk ziņo par satiksmes pārkāpējiem. Bieži tas ir fiksēts arī ar dažādām ierīcēm, un ieraksti tiek nosūtīti mums,” stāsta L. Margevičus. Savukārt I. Blīgzna piebilst — ja būtu aizpildītas visas vakances un pilns darbinieku štats, šo fiksēto pārkāpumu, visdrīzāk, būtu vēl vairāk.
Šī gada 1. aprīlī stājās spēkā jauni nosacījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas paredz, stingrāku regulējumu elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem, kuri pārvietojas pa ietvēm, gājēju ceļiem un pārejām. L. Margevičus piebilst, ka tam noteikti tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
Rādītāji uzlabojušies
Policijas redzeslokā ir arī vardarbības novēršana. Pagājušajā gadā reģistrēti 939 ģimenes konflikti, kas ir par 252 gadījumiem mazāk nekā gadu iepriekš. 792 ziņojumi nosūtīti sociālajiem dienestiem, un arī šis skaits ir samazinājies. Tāpat samazinājies lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu, par nošķiršanas pārkāpumiem, mazāk saņemti tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. I. Blīgzna, kurš Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka amatā ir kopš pagājušā gada rudens, atklāj, ka viņam ir iespēja salīdzināt, kā darbs šajā jomā notiek citviet Latvijā, un viņš atzīst, ka Zemgalē tas ir augstā līmenī, tāpēc arī šie rādīji pēdējos divos gados ir uzlabojušies. Tāpat priekšnieks pauž cerību, ka mainījusies arī pašu cilvēku attieksme un sapratne, ka vardarbība ir sodāma rīcība. “Tie ir notikumi, kuriem var būt smagas sekas, notikumi, kuros cieš ģimenes locekļi, bērni. Mēs Zemgalē esam pirmie no Latvijas reģioniem, kur pagājušajā gadā pēc konkrētas situācijas izvērtēšanas pirmo reizi vienam varmākam piemērota elektroniskā uzraudzība. Latvijā kopumā bijuši četri šādi gadījumi. Darbs ar vardarbības gadījumiem ir ļoti komplicēts, tajā iesaistās ne tikai policija, bet arī bāriņtiesa un sociālais dienests,” stāsta Kārtības policijas biroja priekšnieka vietniece.
Izteikti ģimenes konflikti
Turpinot par šo tēmu, policijas darbinieki sagatavojuši Latvijas karti, kur atkarībā no reģistrēto ģimenes konfliktu skaita, katrs novads iekrāsots citā krāsā. Un te nu piedzīvojam pārsteigumu, jo līdz ar trijiem Latgales novadiem Aizkraukles novads iekrāsots tumši sarkans, kas nozīmē, ka pie mums šo ģimenes konfliktu ir krietni vairāk nekā citviet. Dati gan nav absolūtos skaitļos, bet rāda — 60,54 uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju. I. Blīgzna teic, ka šo konfliktu ir vairāk tur, kur lielāks iedzīvotāju blīvums, taču Aizkraukles novadā šis rādītājs gan nav īpaši augsts. “Ņemot vērā šo Rusiņa gadījumu mēs ļoti lielu vērību piegriežam šādām lietām, lai, nedod Dievs, kaut ko nepalaistu garām. Liela uzmanība tiek veltīta arī prevencijai. Taču šis augstais rādītājs nenozīmē, ka novadā ir daudz konfliktējošu ģimeņu. Tās varbūt tikai pāris ģimenes, kurās regulāri notiek konflikti un regulāri tiek saukta policija, un tas ietekmē kopējos rādītājus,” skaidro Līga Margevičus.
