Godinot gada putna lomā mazāko no Latvijas pūcēm – apodziņu –, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina ikvienu meklēt dabā dobumainus kokus, iesaistoties akcijā #redzudobumu.
Akcijas uzdevums ir meklēt dabā un dokumentēt fotogrāfijās dobumainus kokus, kas ir svarīgi putnu ligzdošanai. Kad dobums ir atrasts, tad ar savu atradumu fotogrāfijā jādalās sociālos tīklos, pievienojot tēmturi #redzudobumu un raksturojot vietu, kur dobums pamanīts.
“Rūpēs par putniem piemērotām ligzdošanas vietām, aicinām sabiedrību – mazus un lielus dabas vērotājus –, šogad būt asredzīgiem un paraudzīties uz kokiem putna acīm, cenšoties ieraudzīt to stumbros dobumus. Šis uzdevums ļauj paskatīties uz ierasto apkaimi vai pastaigu takām no cita skatpunkta, vienlaikus kļūstot arī par mudinājumu būt vērīgiem,” skaidro LOB izglītības projektu vadītāja Agnese Gaile.
Dobumi kokos rodas divos veidos. Ir dabiski dobumi, kas veidojas ilgākā laika posmā pēc mehāniska bojājuma (piemēram, nolūzuša zara), mitruma un dažādu sēņu iedarbības rezultātā. Otrs dobumu rašanās veids ir dzeņu un dzilnu kaltie dobumi, ko putni izkaļ dažās nedēļās, visbiežāk aprīlī, turklāt dara to katru pavasari dažādos kokos, tā palielinot dobumu skaitu. Dobumus putni mēdz kalt arī rudenī, lai tajos varētu nakšņot.
Apodziņš apdzīvo jauktus un skujkoku mežus. Apodziņa ligzdas Latvijā visbiežāk atrodas apšu dobumos. Apse apodziņam nepieciešamo 40 centimetru diametru vidēji sasniedz 51 līdz 60 gadu vecumā. Apodziņš ir nometnieks, tomēr ārpus ligzdošanas sezonas tas var klejot ārpus savas teritorijas un reizēm pat ārpus meža. Ņemot vērā apodziņa prasības pēc dzīvotnes un vājo dzīvotņu aizsardzību, būtiskākais drauds tam ir pašreizējā mežsaimniecības prakse – vecu mežu izciršana, mežu sadrumstalošana ar kailcirtēm, mežizstrādes veikšana ligzdošanas laikā, kas ne tikai rada traucējumus, bet arī iznīcina putnu ligzdas.
“Kokus, kuriem ir dobumi (īpaši platumā virs 10 centimetriem), mežā ir jāsaglabā. Ja tomēr šāds koks jau ir nocirsts vai atrasts malkas kaudzē, tad vēlams šo koka daļu ar dobumu atdot mežam un tā iemītniekiem atpakaļ. No šī dobuma var izveidot putnu būri, jo dabisks dobums – putnu pašu izkalts vai arī pat izpuvis – ir labākais būris putniem,” uzsver LOB Sabiedrības izglītības un iesaistes vadītājs Agnis Bušs.
Lielos koku dobumos (ar vismaz 10 cm skrejas jeb atveres izmēru) ligzdo pūces, gaigalas, meža baloži un zaļās vārnas. Mazākajos dobumos, kuri sasniedz ap trim centimetriem diametrā, var sastapt melnos mušķērājus vai mazās zīlīšu sugas. Vidējos dobumos – no pieciem līdz sešiem centimetriem diametrā – apmetas vidēji lielas putnu sugas, piemēram, apodziņi un mājas strazdi. Par mājvietu dobumus izmanto citi dzīvnieki, piemēram, sikspārņi, susuri un vāveres. Dobumi ir svarīga vieta arī kukaiņiem, piemēram, vientuļajām bitēm.
Ja, dodoties dabā, ierauga nocirstus kokus ar dobumiem platumā virs 10 centimetriem, kas ir aizsargājami, ir jāziņo Valsts meža dienestam, kopiju adresējot arī Latvijas Ornitoloģijas biedrībai. Ja dobumā ir ligzda, tad jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldei.
Gada putna akcija, ko 1996. gadā Latvijā aizsāka LOB, norisinās jau 31. reizi. Pērn par gada putnu tika izraudzīts mājas strazds.
