Kā daudzviet Latvijā, arī Koknesē norisinājās komunistiskā genocīda upuru atceres pasākums. Ar ziediem un svecēm pulcējās gan Sibīrijā dzimušie, gan arī tie, kuri vēlējās pagodināt represēto piemiņu.
Atceres pasākums Koknesē, pie piemiņas akmens, sākās ar folkloras kopas “Urgas” priekšnesumu un valsts himnas dziedāšanu.
Sanākušos uzrunāja Kokneses kultūras centra direktore Inguna Strazdiņa, uzsverot, ka 1949. gada 25. martā netika žēloti ne bērni, ne sievietes, ne arī veci ļaudis. Tālajā un nežēlīgajā ceļā lopu vagonos izsūtīja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris savā uzrunā atgriezās to gadu vēsturē un aktualizēja arī šodien notiekošo Ukrainā: “Uz Krieviju izvesti ap 120 000 bērnu, par kuru likteņiem nekas nav zināms. Situācija nav stabila, bet cerēsim, ka viss būs labi.” Tāpat Dainis Vingris uzsvēra, ka šādos pasākumos nepieciešama arī jauniešu klātbūtne, kuriem jāzina, kādi notikumi tautu skāruši.
“Izsūtīšana notika tāpēc, ka Latviju okupēja, tika nodibināta padomju vara. Tāpēc vienīgais garants, ka tas nevar atkārtoties, ir neatkarība un pašnoteikšanās. Mums atliek atkārtot, kā dziedam mūsu himnā: “Dievs, svētī Latviju!”,” sacīja Aizkraukles novada domes deputāts Guntis Libeks.
Latvijā gandrīz katrai ģimenei ir savs stāsts par Sibīriju, par tuviniekiem, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē. Viņu piemiņa un arī to, kurus mūžības ceļš aizsaucis, jau mājās esot, tika godināta ar klusuma brīdi. “Mēs viņus atceramies, mēs viņus neaizmirsīsim!” pirms nolikt sveces un ziedus, sacīja Inguna Strazdiņa. Savukārt Sibīrijā dzimusī Lība Zukule pateicās visiem, kas piedalījās piemiņas pasākumā.
