Pēdējās dienās plaši apspriesta situācija Dunduru pļavās Ķemeru Nacionālajā parkā, kur šajā ziemā bojā gājuši vairāki savvaļas zirgi un liellopi. Dzīvnieku bojāeja raisījusi gan sabiedrības satraukumu, gan jautājumus par to, vai tiešām vainojami tikai laikapstākļi.
Pļavu apsaimniekotāji norāda, ka šī ziema bijusi īpaši smaga. Ilgstošais sals un biezā sniega kārta apgrūtinājusi dzīvnieku iespējas atrast barību. Dunduru pļavās dzīvojošie zirgi un taurgovis tiek turēti pēc dabiskās ganīšanās principa — lielākoties paši meklē sev barību un pielāgojas dabas ritmam.
Tomēr mieru nedod jautājums — vai šajā situācijā tomēr bija iespējams rīkoties citādāk, lai novērstu tik lielu dzīvnieku bojāeju?
Situāciju izvērtē arī atbildīgās institūcijas. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka notikusi pārbaude, slimības nav konstatētas.
PVD norāda, ka īpaši sarežģītos laikapstākļos dzīvniekiem var būt nepieciešama papildu barošana vai citi atbalsta pasākumi. Tāpēc pārbaudē izvērtēs, vai dzīvnieku turētāji ir darījuši visu iespējamo, lai mazinātu riskus. Turklāt ierosināts arī kriminālprocess, lai noskaidrotu, vai dzīvnieku turēšanā nav pieļauti labturības pārkāpumi.
Par situāciju Dunduru pļavās interesējies arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidents lūdzis prokuratūru veikt faktu pārbaudi un nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai.
Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka šo dzīvnieku uzturēšanai valsts ir atvēlējusi ievērojamus līdzekļus. Finansējums paredzēts dabas apsaimniekošanas projektiem — lai zirgi un liellopi, ganoties Dunduru pļavās, palīdzētu uzturēt atklātās pļavas un saglabāt bioloģisko daudzveidību Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Ja reiz līdzekļi šim mērķim piešķirti, vai tie izmantoti pietiekami efektīvi? Vai dzīvniekiem tika nodrošināta nepieciešamā barība kritiskos apstākļos?
Bēdīgi, ka arī tagad, kad sniegs lielākoties nokusis, pļavas, spriežot pēc internetā publicētajiem video, ir slapjas, kurās barību neatrast. Tad nu rodas jautājums — vai tiešām viss izskaidrojams tikai ar bargu ziemu? Vai tomēr problēmas meklējamas arī apsaimniekošanā?
Tikmēr atbildīgās institūcijas pagaidām skaidru atbildi nesniedz. Dažbrīd šķiet, ka atbildība tiek pārlikta no vienas iestādes uz otru — starp dabas aizsardzības struktūrām, dzīvnieku turētājiem un uzraugošajām institūcijām.
Dzīvnieki nav tikai rekvizīti pļavās tūristu piesaistīšanai. Tās ir dzīvas būtnes, par kuru labturību kādam ir jāuzņemas atbildība. Cerams, kriminālprocesā noskaidros, vai tā bija nolaidība un bezatbildība vai dabīga atlase, ko veicināja bargā ziema un citi apstākļi.
