Sabiedriskais transports vienmēr bijis nozīmīgs iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanā. Pēdējā laikā tā pieejamībā gan vērojama izteikta tendence — pilsētās tas attīstās, bet laukos sarūk kā sniegs pavasarī. Daudzviet arī Aizkraukles novadā autobusa satiksme kļuvusi par ekstru.
Mainīgs lielums
Sabiedriskā transporta maršrutu tīklu veido Autotransporta direkcija. Tas notiek saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību. Reisu un maršrutu kritēriji atrunāti Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā. To veidošana notiek, ņemot vērā esošos autoceļus, ielu un sliežu ceļu tīklu, nodrošinot iedzīvotāju pieprasījumu un vajadzības. Tas ir mainīgs un nepārtraukts process, lai uzlabotu kopējo mobilitāti, maršrutu rentabilitāti, ņemot vērā arī iedzīvotāju pieprasījumu, kā arī pašvaldību vai plānošanas reģionu ierosinājumus.
Šajā procesā sāpīgākā vieta ir tieši reģioni, jo iedzīvotāju skaita ziņā lauki paliek arvien tukšāki. Ik pa laikam izskan informācija par viena vai otra maršruta vai reisa slēgšanu, jo nav braucēju vai to ir tik maz, ka autobusam nav rentabli braukt. Pagājušajā gadā Autotransporta direkcija aktīvi strādāja pie scenārija būtiski samazināt sabiedriskā transporta tīklu reģionos jau no šī gada, jo nerentablie reisi rada lielus zaudējumus. Diskusijas par to bija skaļas, un, iesaistoties nozares ministram, līdz reālam izpildījumam plāns tā arī nenonāca. Tomēr maršrutu tīklu pārskatīšana nav apstājusies un turpinās sarunas ar pašvaldībām. Tās saņēmušas Autotransporta direkcijas vēstuli par iespējamo reisu slēgšanu no šī gada 1. septembra.
Saraksts garš
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš stāsta, ka šis saraksts ir pietiekami garš un sarunas turpinās. Pārskatot pasažieru plūsmu, Autotransporta direkcijas piedāvājumā ir slēgt atsevišķus reisus arī Aizkraukles pilsētā, kā arī apvienību teritorijās. Sarunas un izvērtējums ar apvienību vadītājiem notiek par katru no tiem. Uldis Riekstiņš atzina, ka ikvienu reisu rūpīgi izvērtē un vairāku slēgšanai pašvaldība kopā ar Zemgales plānošanas reģionu nepiekrīt vai iebilst. Katrā ziņā ne vienkārši “nogriezt” reisu skaitu par konkrētiem procentiem. Meklējot kompromisu, var piekrist slēgt vienu, bet atstāt citu, kur tas ir būtiskāks.
Tur, kur ir lielie ceļi un regulāri kursē sabiedriskais transports, ko izmanto arī skolēni, nav runa par maršruta vai reisu slēgšanu. Apspriešanā ir tie, kuros ir vien pāris braucēju.
“Situācija daudz kur pasliktinās, bet kopumā novadā ar sabiedrisko transportu vēl nav tik slikti. Mums paveicies ar valsts nozīmes ceļiem, pa kuriem regulāri kursē sabiedriskais transports. Ir novadi, kur noteikti ir bēdīgāk, bet mēs gribētu vairāk reģionālo maršrutu, piemēram, no Mazzalves, jo no turienes atbraukt uz Aizkraukli ir teju “neiespējamā misija’’. Par labu tam varbūt varētu slēgt citu maršrutu, bet skatāmies, lai iedzīvotājiem būtu iespējas, un gribas, lai ir tikai labāk. Tomēr, kad apkopo statistiku un reisā ilgstoši ir tikai divi braucēji visā autobusā, tad ir jautājums, vai vajag tādu maršrutu. Ja ir virs četriem braucējiem, nav runa par tāda reisa slēgšanu,” teica pašvaldības izpilddirektors.
Pienākumi ir, finansējuma nav
Atsevišķu maršrutu vai reisu slēgšana tomēr var ietekmēt skolēnu pārvadājumus, un atsevišķās vietās, visticamāk, to vajadzēs uzņemties pašvaldībai. Šobrīd skolēnus uz mācību iestādēm ved gan sabiedriskais autobuss, gan pašvaldības transports. Attiecība ir apmēram puse uz pusi. Nesen pašvaldība iegādājās jaunus autobusus, kas nomainīs vecos nolietotos, un tikai divi būs papildus — Aizkrauklē un Jaunjelgavā. Lai pilnībā uzņemtos skolēnu nogādāšanu mācību iestādēs, vajag vairāk. Izpilddirektors atzīst, ka viss ir izdarāms, bet pašvaldība nevar nodarboties ar sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu un komerciju.
“Pirms kāda laika biju pieredzes apmaiņā Polijā saistībā ar komunālo jomu, un mēs arī skatījāmies sabiedriskā transporta nodrošināšanu. Arī tur skolēnu pārvadājumi ir pašvaldības pienākums, bet tam paredzēts attiecīgs finansējums. Bijām pašvaldībā ar 60 000 iedzīvotājiem, kas ir līdzīga kā mums Jelgava, bet budžets trīs reizes lielāks. Tajā ir līdzekļi ne tikai pasažieru pārvadājumiem, bet arī ugunsdzēsībai un citiem pakalpojumiem. Arī mēs esam gatavi to visu organizēt, bet ne esošā finansējuma ietvaros. Līdzīga situācija bija arī ar pašvaldības policiju, kad bija iecere valstij kompensēt izdevumus, jo vairākas funkcijas pašvaldības policija pārņēma no valsts policijas. Tikai pienākumi ir, bet finansējuma nav,” saka Uldis Riekstiņš.
Gatava iesaistīties
Tomēr kopumā pašvaldības sadarbība ar Autotransporta direkciju esot laba, meklējot labāko risinājumu. Uldis Riekstiņš arī aicināja iedzīvotājus informēt, ja nepieciešamas kādas izmaiņas īpaši, lai pagūtu uz savienotajiem reisiem, tostarp Aizkraukles dzelzceļa staciju. Direkcija ir gatava iesaistīties, kaut arī laiku maiņa nav vienkārša, jo vienā pusē pasažieriem vajag ātrāk, citiem vēlāk. Arī Autotransporta direkcijā skaidroja, ka ievērojams skaits reģionālās nozīmes reisu sākas vai beidzas Aizkraukles stacijā, tāpēc pēc vilcienu grafika izmaiņām nekavējoties cenšas pielāgot tam arī autobusu reisus.
“Tikšanās reizē ar Zemgales plānošanas reģiona un Autotransporta direkcijas pārstāvjiem aktualizējām arī problēmu, ka nereti autobusu vadītāji neizsniedz vai pasažieri neprasa autobusu biļeti, un tad veidojas priekšstats, ka nav pasažieru konkrētajā reisā. Esam pat sūtījuši savus darbiniekus konkrētos reisos, lai viņi pavēro, vai tiešām tie ir tukši un neviens nebrauc. Viņiem dažkārt tā informācija bijusi pavisam citādāka, un arī man šķiet, ka daudzviet tik slikti nevar būt. Tāpēc vienojāmies, ka reisu samazināšanas process jāaptur un autobusos jābūt videoreģistratoriem, kuru iegādei autotransporta uzņēmumiem jau bija izsludināts iepirkums,” stāsta Uldis Riekstiņš.
Braucēju mazāk
Vairākus maršrutus nolemts pārskatīt arī Pļaviņu apvienībā. Tās vadītājs Andris Ambainis atzīst, ka šobrīd apspriešanā no 1. septembra ir viens reiss pirmdienās uz Vietalvu, pēcpusdienā no Pļaviņu vidusskolas uz Īvāniem un atsevišķi reisi brīvdienās uz Stukmaņiem, kur braucēju ir pavisam maz vai dažkārt pat nav neviena. Darbdienās situācija ir citādāka. Apspriešanā arī vairāku vietējo reisu slēgšana no Jēkabpils uz Pļaviņām, paredzot papildu pieturvietas reģionālajiem autobusiem.
Andris Ambainis atzina, ka, slēdzot vienu reisu, ir sarunas, ka varētu izveidot otru reisu no Iršiem un Vietalvas, lai bērniem ērtāk nokļūt skolā, ko rosinājusi arī iedzīvotāju padome. Šobrīd tas ir viens reiss, braucot lielu apli, kas liek daļai bērnu diezgan ilgu laiku pavadīt ceļā.
Kopumā no Odzienas un Vietalvas cilvēki uz Pļaviņām var aizbraukt un atbraukt.
Iedzīvotāji gan allaž skaļi diskutējuši, ka vajag vairāk autobusu, bet reāli braucēju ir maz. Vēl pirms laika bija arī aktuāla problēma, ka pasažieri nepaņem vai vadītājs neiedot braukšanas biļeti. Līdz ar to braucējus pilnībā neuzskaita, un kopējā statistika ir negatīva. Tomēr cilvēkiem ir jāsaprot — biļete ir ne tikai apliecinājums braucienam, bet arī pasažieru uzskaite, parādot, ka reiss ir rentabls.
Par atsevišķu maršrutu vai reisu slēgšanu spriež arī Neretas apvienībā. Tās vadītājs Juris Gorbačovs atzīst, ka šobrīd runa varētu būt par diviem, no kuriem vienu maršrutu, iespējams, varētu pārdalīt, lai autobuss, kurš kursē uz Lietuvas pusi, brauktu tikai līdz Pilskalnei. Skolēnu braucienus tas katrā ziņā neietekmēs.
“Situācija ir divējāda, jo pasažieru ir maz, un bieži vien autobusi brauc pustukši, bet arī tam vienam cilvēkam vajag braukt, lai nokļūtu pie ārsta vai uz darbu. Viss vēl ir apspriešanā, bet, ja kaut ko samazinās, pašvaldībai vajadzēs atbalstīt savus iedzīvotājus, veidojot savu loģistiku. Arī šobrīd ir iespēja palīdzēt viens otram, ja pašvaldības darbinieki brauc uz pagasta vai novada centru, var aizvest kādu, kuram tas nepieciešams. Arī kaimiņi tādējādi sadarbojas, jo laukos jau cilvēki viens otru pazīst,” teica Juris Gorbačovs.
Uzņem katru pasažieri
SIA “Tukuma auto” ir viens no uzņēmumiem, kas apkalpo autobusu maršrutus arī Aizkraukles novadā. Tā valdes loceklis Jānis Ščerbickis atzina, ka neatkarīgi no tā, vai ir vai nav konkrētā pietura iekļauta maršrutā, pasažierus uzņem katrā, kur vien atrodas cilvēks. Vadītājiem tas ir pieteikts, jo katrs dzīvo tur, kur dzīvo, un rūpe ir par katru pasažieri.
“Cilvēki brauc, un kaut kur to ir vairāk, citur mazāk, bet ir. Maršruti mums ir dažādi, un šobrīd, šķiet, piedāvājums ir optimāls, bet tas mainās. Skatāmies arī autobusu lielumus, jo dažkārt pietiek ar mazākiem, bet ir vietas, kur jau jāpāriet uz lielākiem,” teica Jānis Ščerbickis.
Viņš piebilda, ka ceļu stāvoklis gan varētu būt labāks un joprojām katru pavasari un rudeni smags ir posms no Aizkraukles līdz Bauskai. Pagaidām tas vēl izbraucams, bet, situācijai pasliktinoties, reisa izpilde var arī kavēties vai nenotikt.
Attiecībā uz autobusu vadītāju nodrošinājumu uzņēmuma vadītājs atzina, ka vienmēr var būt labāk, bet pagaidām nav situācijas, ka vadītāju trūkuma dēļ nevar izpildīt reisu. Šo darbu viņu uzņēmumā pārsvarā strādā cilvēki pēc 50 gadiem un pensionāri, jo jauniešus šī profesija diez ko neinteresē. Tā ir problēma visos uzņēmumos. Runājot par situācijām, kad pasažieri nesaņem braukšanas biļeti, Jānis Ščerbickis atzina, ka tādos gadījumos vienmēr jāziņo uzņēmumam, tomēr pēdējā laikā nekas tāds nav bijis. Šoferu vietas arī aprīkotas ar videonovērošanu, un viss ir redzams.
Aicina darbā sievietes
AS “Liepājas autobusu parks” valdes priekšsēdētājs Guntis Mincis stāsta, ka darbība Aizkraukles novadā ir veiksmīga, sniedzot pēc iespējas labāku pakalpojumu, ko novērtē arī pasažieri.
Runājot par ceļiem, viņš atzina, ka ceļu stāvoklis gan joprojām ir izaicinājums, īpaši pavasaros un rudeņos. Arī aizvadītajā ziemā bijušas situācijas, ka tieši ceļu dēļ kāds reiss atcelts, lai neriskētu ne ar darbiniekiem, ne pasažieriem. Saskaroties ar šādām problēmām, uzņēmums aktīvi par to ziņo pašvaldībai, kas iespēju robežās risina situāciju, bet dažkārt reakcijas nav nekādas.
“Situācija ar autobusu vadītājiem mums šobrīd ir laba, jo esam veikuši aktīvu darbu, lai viņus piesaistītu, turklāt arī sievietes. Mums tas ir izdevies, un ir daudz jaunu sieviešu, kuras vada autobusus. Vairāk gan Liepājā, un viņām viss ļoti labi padodas.
Aizkraukles pusē pagaidām nav nevienas sievietes autobusa vadītājas, bet aicinām viņas darbā, turklāt nodrošinām kursu apmaksu D kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai, ja ir B kategorija. Tā ir laba profesija, un arī atalgojuma ziņā esam daudz strādājuši, lai tas būtu atbilstošs. Darbiniekiem ir arī cits atbalsts,” teica Guntis Mincis.
Arī “Liepājas autobusu parka” autobusu vadītāji lielākoties ir ar lielu stāžu. Tie, ar kuriem sarunājos, atzina, ka gadu gaitā pieredzēts daudz kas un arī pasažieri ir dažādi — gan tādi, kuri uzlabo, gan tādi, kuri sabojā noskaņojumu, jo šoferīši jau ir tiešā saskarē ar pasažieriem. Viņi atzīst, ka galvenais, lai ir braucēji, bet, ja celsies biļešu cenas, sabiedriskais transports kļūs aizvien neizdevīgāks. Grūti gan esot prognozēt, kā visu ietekmēs kārtējā degvielas krīze. Tomēr valstij esot jādomā, kā turpināt nodrošināt pakalpojumu, jo nav starpības — laukos jābrauc vienam vai desmit cilvēkiem. Viņi tur dzīvo un ir svarīgi.
Reizi nedēļā
Kāda tad ir situācija ar sabiedrisko transportu novadā? Līdzīgi kā citviet — jo lielāka apdzīvotā vieta, jo labāk, bet situācija ir atšķirīga. Lai nokļūtu no novada centra līdz Iršiem, ir pat astoņi autobusu reisi dienā, un tie ir pieskaņoti vilcienam. Uz Bebriem var aizbraukt pat vēl biežāk. Līdzīgi ir arī uz Jaunjelgavu, Sēreni un atpakaļ.
No Vietalvas var doties uz Pļaviņām un tad tālāk, kur nepieciešams. Reiss gan ir no rīta un vakarā. Uz un no Daudzeses ir četri reisi dienā, tāpat kā uz Neretu, Seci var aizbraukt dažādos laikos, bet uz Staburagu no Aizkraukles ir trīs reisi.
Toties no Ērberģes uz Aizkraukli un atpakaļ var aizbraukt tikai reizi nedēļā — trešdienās. Bēdīga situācija ir arī Sunākstē, uz kurieni no Aizkraukles var aizbraukt vien divas dienas nedēļā, bet vienā dienā izbraukāt novada centru un atgriezties nav iespējams. Cerīgāk ir doties uz Jēkabpili, kur reisu skaits piektdien ir divas reizes dienā, pagūstot gan aizbraukt, gan atgriezties.
Apzinoties bēdīgo situāciju laukos, meklēti dažādi risinājumi, lai cilvēkiem tomēr nodrošinātu sabiedrisko transportu, kur regulāri reisi nes lielus zaudējumus. Viens no tādiem ir transports pēc pieprasījuma, kas pērn kā pilotprojekts ieviests Kurzemē — Alsungā un Vānē —, kur tādējādi pārvadāti 804 pasažieri. Par šādu praksi runāja jau sen, bet tā tomēr neiedzīvojās un Aizkraukles vai tuvākos novados nav pieejama.
Plašāk gan ieviesta sistēma “pieturvieta pēc pieprasījuma”, un Autotransporta direkcija strādā, lai tā būtu visos Latvijas reģionos.
Kooperējas ar kaimiņiem
Žanna Miezīte no Mazzalves atzīst, ka no pagasta aizbraukt uz Rīgu ir vienkāršāk nekā uz novada centru Aizkrauklē. Autobusi uz galvaspilsētu kursē trīs reizes dienā tāpat kā atpakaļ, un cilvēki labprāt to izmanto. Savukārt uz Aizkraukli tas kursē skolēnu mācību laikā. Jārēķinās gan, ka ir tikai divas stundas laika, lai pagūtu izdarīt nepieciešamo un dotos atpakaļ. Savulaik, vēl esot Neretas novadā, bijis arī viens autobusa reiss no rīta uz Aizkraukli, pēcpusdienā atgriežoties, bet tas ir atcelts.
Cilvēki vairāk kooperējas, ja kāds brauc uz novada centru, paņem arī līdzbraucējus.
Līdzīga situācija ir arī Sunākstē, kur reizi dienā kursē “rīdzinieks”, lai nokļūtu Rīgā un atpakaļ. Ar to var aizbraukt arī līdz Sērenei. To nereti izmanto arī sunākstiete Vineta Lavrenoviča. Kamēr ir mācību gads, ar skolēniem var aizbraukt līdz Viesītei un arī Jēkabpilij, bet uz Aizkraukli šī iespēja esot ierobežota. Tā ir bēdīga situācija, bet ne velti maršruti slēgti, jo braucēju ir maz.
“Cilvēki pamazām atrod citas iespējas, piemēram, kā aizbraukt ar kaimiņiem vai paziņām. Lielai daļai arī negribas visu dienu pavadīt pilsētā un gaidīt autobusu, labāk ātrāk nokārtot darīšanas un atgriezties mājās. Aktīvi izmantojam arī vietējo WhatsApp grupu, lai sazinātos, vai kādam nevajag kaut kur aizbraukt vai ko atvest. Kaut kā kooperējamies, jo tāda tā dzīve iekārtojusies. Var jau sūkstīties, ka nav autobusu, bet, ja tie kursē pustukši, arī nav labi. Tad labāk atrasts veidu, kā lietderīgāk izmantot līdzekļus. Esmu dzirdējusi arī par šo transportu pēc pieprasījuma, bet tas tomēr ne visur ir iedzīvojies, jo ieviest kaut ko inovatīvu ne vienmēr cilvēkiem ir viegli. No visa jaunā mēs baidāmies, neuzticamies, lai gan pamēģinot varbūt viss būtu labi,” saka Vineta.
Arī sunākstiete Veronika Krūmiņa atzīst, ka aizbraukt uz Aizkraukli ar sabiedrisko transportu esot ‘‘neiespējamā misija’’, tāpēc viņa biežāk dodas uz Jēkabpili. Bez pilsētas tomēr iztikt nevar, jo tur ir gan nepieciešamie medicīnas, gan citi pakalpojumi. Kamēr var, viņa labprāt izmanto sabiedrisko transportu, bet, jā, braucēju kļūst aizvien mazāk.
Biļetes dārgas
Sanita no Pļaviņām teic, ka sabiedrisko transportu izmanto daudzus gadus, braucot maršrutā Pļaviņas — Aizkraukle.
“Var teikt, ka tā ir labi, bet autobusu kursēšanas laikus tomēr varētu pārskatīt. Cilvēki uz Aizkraukli var aizbraukt līdz pulksten 8 vai 10, bet ne ap pulksten 9, kad daļai sākas darba laiks vai sāk strādāt iestādes. Savulaik vakarpusē bija vairāk autobusu, bet saprotams, ka pasažieru mazāk un arī reisu skaits samazināts. Vairāk esmu pieradusi izmantot tālsatiksmes autobusus, jo biļete ir nedaudz lētāka un arī līdz galamērķim tie aizbrauc ātrāk nekā vietējie. Iespējams tā dara arī citi, jo esmu braukusi vietējā reisā, kur no Kokneses līdz Pļaviņām esmu vienīgā pasažiere. Skumji, jo kopumā sabiedriskais transports šķiet ērts un pietiekami izdevīgs pārvietošanās veids,” stāsta pļaviņiete.
Arī Sarmīte no Jaunjelgavas regulāri izmanto sabiedrisko transportu. Satiksme gan uz Aizkraukli vai Rīgu esot laba. Tā kā braucot regulāri, teju visi autobusu vadītāji esot zināmi un sveicinoties kā ar savējiem.
Aktīvi sabiedrisko transportu izmato arī koknesiete Ināra. Viņa atzīst, ka tas viņai ir ērti pieejams un pietiekami nodrošināts. Bieži vien iznāk braukt dažādus attālumus. Viens mīnuss gan esot tas, ka no Rīgas pēdējais autobuss uz Koknesi ir pulksten 21.20, tāpēc nevar apmeklēt vakara izrādes teātrī vai kādu koncertu. Pretējā gadījumā jābrauc līdz Aizkrauklei, tad jāmeklē, kas aizvedīs tālāk. Biļešu cenas autobusos gan varēja būt lētākas, jo, bieži braucot, izdevumi ir krietni lieli.
Klintainiete Kristīnes regulāri brauc vietējā maršrutā Stukmaņi — Pļaviņas un ir gandarīta, ka reiss pieejams katru stundu. Viņai tas ir ērti, bet, vai izdevīgi arī autotransporta uzņēmumam, grūti teikt, jo lielākoties autobusā ir ap pieciem pasažieriem, dažkārt pat mazāk, bet ir bijušas reizes, kad viņa braukusi viena pati. Tāpēc ir tikai jācer, ka reisu skaits nemazināsies.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
