Par to, ka ķīmija ir interesants mācību priekšmets, nešaubās neviens. Tomēr ne visi ar to atrod kopīgu valodu. Sērenietim Artūram Jubasam tas izdevās, izvēloties arī studēt ķīmiju.
Apmierināts ar izvēli
Artūrs piekrīt, ka lielai daļai jauniešu patiešām nepatīk ķīmijas mācību priekšmets. Iespējams tāpēc, ka šķiet sarežģīts. Viņam pašam tomēr gribējās izzināt, kā tā ķīmija darbojas, veidojot pasauli.
“Man iepriekš ļoti patika fizika un matemātika, tāpēc sākumā domāju, ka tas būs manu studiju virziens, un šos priekšmetus skolā apguvu padziļināti. Kā jau visi, ķīmiju sāku mācīties 8. klasē, bet nedomāju tai pievērsties vairāk. Kad vidusskolā vajadzēja izvēlēties trešo mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, izlēmu, ka tā būs angļu valoda. Tajā vajadzēja gatavot tekstu analīzes, kas mani pilnīgi nesaistīja, un izvēlējos programmēšanu. Ķīmijas skolotāja gan ieteica labāk pievērsties ķīmijai, jo citas zinības, ja ir vēlme, var apgūt pats. Tagad esmu priecīgs, ka 12. klasē pamainīju izvēles, jo patiešām ir interesanti,” stāsta Artūrs.
Viņš atzīst, ka liela nozīme ir arī skolotājam, kas māca konkrēto priekšmetu. Viņa ķīmijas skolotāja Marina Lubgāne Aizkraukles novada vidusskolā tāda ir. Tagad Artūrs ir Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes 3. kursa students, apgūst ķīmijas programmu. Iestāties augstskolā viņam nebija grūtību, tāpat kā iekļauties studijās. Pirms tam gan bijusi sajūta, ka neko daudz nezinās un nepratīs, jo padziļināti ķīmiju sācis mācīties salīdzinoši vēlu, bet problēmu nebija.
Top jauni šķidrumi
Mācības ir interesantas, un saistošākais šajā programmā esot praktiskie laboratorijas darbi. Paralēli studijām Artūrs arī strādā Latvijas Universitātes jonu šķidrumu un ilgtspējīgās ķīmijas grupā, un rudenī sācis darboties arī kā laborants organiskās ķīmijas laboratorijas darbos, šajā darbā palīdzot pasniedzējam. Izpētes grupā kopā ar citiem tapuši jauni šķidrumi — organiski sāļi, kas ir šķidri istabas temperatūrā. Tos var izmantot gan gāzu un šķidrumu uzsūkšanā, gan baterijās kā elektrolīta šķīdumus, kā arī pielietot citādi. Tas ir interesants process un dod gandarījumu, ka izdevies kaut ko paveikt.
Vai arī mājās viņš kaut ko “ķīmiķojis”? Artūrs teic, ka nē, bet ar skolas biedriem savulaik Aizkraukles novada vidusskolā izveidojis mācību uzņēmumu, kura produkcijai pamatā bija ķīmija. Izgatavotas konfektes un cukurgailīši, krāsvielai izmantojot dabīgas vielas. Piemēram, sarkanie kāposti, kuriem pamainot vai paskābinot vidi, var mainīt zilgano krāsu uz rozā. Produktus labi pirka, un uzņēmums saņēma arī balvu kā viens no pelnošākajiem skolēnu mācību uzņēmumiem 2023. gadā. Tā kā izdodas arī citus vienaudžus aizraut ar ķīmiju.
“Latvijas Universitāte katru gadu rīko pasākumu “Universs@LU”, lai topošie studenti var iepazīt izvēlēto studiju programmu. Pērn arī man iznāca pastrādāt pie ķīmijas stenda un parunāties ar citiem jauniešiem, stāstot par studijām. Šoruden satiku vienu pirmā kursa studentu, kurš atzina, ka sākotnēji nezinājis, ko tieši studēt, bet mans stāstītais viņu uzrunājis pievērsties tieši ķīmijai. Šo fakultāti un programmu noteikti ieteiktu citiem,” stāsta Artūrs.
Starptautiska pieredze
Studijas un darbs viņam pavēra iespēju kopā ar ilgtspējīgās ķīmijas un jaunšķidrumu izpētes grupu piedalīties zinātniskajā konferencē Austrālijā.
“Konference bija nedēļu, un tajā uzstājās pasaules līmeņa zinātnieki. Mēs turp devāmies trijatā, kopā ar darba vadītāju un vēl vienu studenti, prezentējot stenda ziņojumus par mūsu tēmu. Iznāca parunāties arī ar citiem dalībniekiem, un tā bija interesanta pieredze, arī pirmo reizi apmeklējot šo valsti. Ja Latvijā tolaik bija pamatīgs sals, Austrālijā valdīja 30 grādu karstums. Ķengurus arī redzējām, bet tikai zoodārzā. Ja iepriekš no filmām bija priekšstats, ka Austrālijā ir daudz zirnekļu un čūsku, tad pamanījām tikai vienu,” stāsta Artūrs.
Viņš atzīst, ka šādi braucieni neapšaubāmi dod pieredzi un ieskatu pasaulē, tomēr viņš nelūkojas ārvalstu virzienā — gribas studēt un strādāt Latvijā. Šogad Artūrs beigs bakalaura programmu un domā turpat universitātē turpināt ķīmijas studijas maģistratūrā, kas būs divus gadus. Pagaidām viņam nav konkrētu domu, ko vēlētos darīt nākotnē, bet tā noteikti būs ķīmija.
Aizkraukles novada vidusskolas ķīmijas skolotāja Marina Lubgāne atzīst, ka ir ļoti gandarīta par Artūra paveikto:
— Viņš ir mērķtiecīgs cilvēks, kurš zina, ko vēlas sasniegt. Biju priecīga, ka vidusskolas 12. klasē Artūrs tomēr izvēlējās padziļināti apgūt un pēc tam studēt ķīmiju. Cītīgi strādājām un sekmes bija labas. Viņš ir jaunietis, kurš nekad neapstājās, ja kaut ko neizprata, bet tik ilgi meklēja atbildes, kamēr atrada. Arī tagad sekoju līdzi viņa gaitām, un no universitātes pasniedzējiem par Artūru dzirdu tikai labus vārdus. Turklāt ar savu darbu viņš Sērenes un Aizkraukles novada vidusskolas vārdu aiznesis pat līdz Austrālijai, par ko visi lepojamies. Katru gadu man ir vairāki jaunieši, kuri izvēlas ķīmiju, iegūstot labu pamatu tālākajām studijām. Rezultāti novada un valsts olimpiādēs to apliecina un iepriecina.
Uzziņa
Jonu šķidrumu un ilgtspējīgas ķīmijas laboratorija specializējas gan specifiskas, gan klasiskas struktūras jonu šķidrumu sintēzē, pievēršot īpašu vērību jonu šķidrumu kvalitātei un sintēzes metožu praktiskumam. Darbības mērķis ir izprast šo daudzskaitlīgo savienojumu klasi no aspektiem, kas ļautu maksimāli izmantot jonu šķidrumu potenciālu ķīmisko procesu ilgtspējas uzlabošanā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
