Pagājušajā nedēļā Konkurences padome veica kratīšanu divu lielāko pārtikas tirgotāju — “Rimi Latvia” un “Maxima Latvija” — galvenajos birojos. Iemesls nopietns — aizdomas, ka uzņēmumi savstarpēji saskaņojuši produktu cenas. Ja tas apstiprināsies, sekas var būt iespaidīgas. Konkurences pārkāpumu gadījumā uzņēmumiem var piemērot sodu līdz pat 10 % no gada apgrozījuma. Lieliem uzņēmumiem tas nozīmē desmitiem vai pat simtiem miljonu eiro. Stāsts nav tikai par juridiskām niansēm un iespējamiem sodiem, bet par mums, ikdienas pircējiem, kurus gadiem māna. Baro ar it kā cenu atlaidēm, reklāmās liek noticēt “rūpēm” par mūsu labklājību. Turklāt nesen valdība centās īstenot politiku, kas tirgotājiem pieprasīja pamata produktiem samazināt cenas, lai tie būtu pieejami arī mazāk nodrošinātajiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka aizdomas radušās nevis viena vai divu produktu dēļ. Runājot par datiem, viņš nosauc 250 produktu, kuri gada garumā bijuši ar vienādām cenām dažādos veikalu tīklos. Vai te vēl var runāt par sakritību? Protams, tirgū mēdz gadīties, ka cenas ir līdzīgas. Veikali pērk preces no vieniem un tiem pašiem piegādātājiem, un arī izmaksas bieži ir līdzīgas. Taču konkurences būtība ir pavisam cita — katrs cenšas būt nedaudz lētāks par otru, lai pievilinātu pircēju. Ja cenas ilgstoši stāv gandrīz identiskas, rodas jautājums, kuru šobrīd uzdod arī uzraugi: vai tiešām ir konkurence vai vienošanās? Latvijā šī problēma kļūst īpaši jūtama tāpēc, ka pārtikas tirgus ir ļoti koncentrēts. Nesen šajā tirgū ienācis jauns spēlētājs — “Lidl”, kas radīja cerības par lielāku konkurenci un attiecīgi ieguvumu pircējiem. Tomēr šīs cerības nepiepildījās. Pēc ekonomikas ministra teiktā, “Rimi” un “Maxima” kopā aizņem apmēram pusi tirgus. Tas nozīmē, ka pat nelielas izmaiņas šo divu uzņēmumu cenu politikā ietekmē gandrīz katru Latvijas mājsaimniecību. Pārtika nav luksusa prece. Tā nav izvēle starp diviem televizoriem vai trim dažādiem telefoniem. Pārtika ir tas, ko cilvēks pērk katru nedēļu. Dažreiz — katru dienu. Tāpēc pat daži centi pie piena, maizes vai gaļas cenas gada laikā pārvēršas ievērojamā summā ģimenes budžetā. Tieši tāpēc konkurences jautājums pārtikas tirgū ir tik jutīgs. Interesanti, ka pats ministrs arī atzīst — līdz šim pārtikas cenu jautājums Konkurences padomei nav bijis prioritāte. Jaunā ministrijas vadība šo virzienu esot izvirzījusi starp svarīgākajiem, un tagad tam tiek veltīti gan cilvēkresursi, gan tehnoloģiskie rīki. Citiem vārdiem sakot — tirgus pēkšņi tiek skatīts daudz rūpīgāk. Vai pārkāpumi patiešām ir notikuši, to pagaidām neviens vēl nevar pateikt. Izmeklēšana tikai sākusies. Taču pats fakts, ka šāds process ir sācies, jau ir signāls visam tirgum. Vai mums jau bija nojauta par to, ko tagad analizē eksperti? Mani nepamet aizdomas, ka arī degvielas tirgū notiek līdzīgi darījumi.
