Vietalvietis Ansis Saliņš, kurš studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes 4. kursā, ieguvis piensaimniecības servisa firmas “De Laval” piešķirto ikmēneša 50 latu stipendiju.
Vietalvietis Ansis Saliņš, kurš studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes 4. kursā, ieguvis piensaimniecības servisa firmas “De Laval” piešķirto ikmēneša 50 latu stipendiju. Pretendējot stipendijai, Ansis pievērsās pētījumam par transporta izmantošanu govju mītnēs.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes un firmas “De Laval” noslēgtais līgums paredz piešķirt stipendijas Lauksaimniecības, Tehniskās, Veterinārmedicīnas, Ekonomikas un Lauku inženieru fakultātes pamatstudiju vecāko kursu audzēkņiem, kā arī maģistrantūras un doktorantūras studentiem, kuru zinātniskais darbs saistīts ar piensaimniecības nozares attīstību Latvijā.
Kā pasakā par trim dēliem
Ansis audzis zemnieku ģimenē. Tēvam Dzintaram Saliņam Vietalvas pagastā pieder zemnieku saimniecība “Jankas”. Ansim piensaimniecība gan bija jauna nozare, kas jāiepazīst, lai par šo tēmu varētu sagatavot pētniecisko darbu, jo “Jankās” pamatnodarbošanās ir graudkopība. Saliņu saimniecībā par to liecina plašie koptie lauki, kas paveras, tuvojoties “Jankām”. Zaļo ziemāji, siltajā ziemā pagarš
izstiepies rudenī sētais rapsis.
Stāstot par Saliņu ģimeni, nāk prātā pasakas, kuras sākas ar vārdiem: “Vienam tēvam bija trīs dēli…”. Arī Dzintaram Saliņam ir trīs dēli, tikai nav kā pasakā — divi gudri, trešais vientiesis. Visi Saliņu puikas ir prātīgi un čakli, kuri arvien meklē iespējas, kā sasniegt izvirzīto mērķi.
Pie traktora stūres no bērnības
“Janku” saimnieks pēdējos gados bērnus audzinājis viens. Vietalvieši stāsta, ka Dzintars Saliņš, rūpējoties par dēliem un gādājot, lai viņi iegūtu labu izglītību un dzīvē daudz sasniegtu, strādājis vaiga sviedros. Audzējis graudus un malis miltus, ar kuriem apgādājis apkārtējos zemniekus, spiedis rapša eļļu.
Tagad, kad dēli jau pieauguši, viņi tēvam ir lielākie palīgi. Palīdz sagādāt tehniku, apstrādāt zemi, paveic citus darbus. “Janku” saimnieks atceras, kā bērnībā puikas plēsušies, kurš lielajā traktorā brauks tēvam līdzi uz lauka. Ar laiku paši iemācījušies stūrēt traktoru, vadīt lauksaimniecības tehniku un strādājuši patstāvīgi. Arī profesijas dēli izvēlējušies saistītas ar zemi un laukiem.
Izveido savu saimniecību
Vecākais dēls Lauris pēc Ogres meža tehnikuma beigšanas iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur apguva kokapstrādes zinības. Pašlaik Lauris iegādājies zemi Vietalvas pagastā un izveidojis savu zemnieku saimniecību “Grannes”, taču galvenā viņa nodarbošanās ir šķeldas ražošana. Šim nolūkam iegādāta jauna tehnika. Laura ģimenē pirms Ziemassvētkiem sagaidīts pirmdzimtais, un “Janku” saimnieks Dzintars Saliņš atzīst, ka pirmais mazdēls bijusi jauka dāvana svētkos.
Uz ārzemēm peļņā
Ansis pēc Odzienas pamatskolas beigšanas iestājās Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, kur ieguva agrouzņēmuma komercdarbinieka kvalifikāciju. Pēc tam arī Ansis mēroja ceļu uz Jelgavu. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē viņš apgūst lauksaimniecības inženiera arodu.
Jau mācoties Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, Ansis vairākas reizes devās praksē uz Vāciju, vēlāk pats uz savu roku — arī peļņā. Savukārt studiju starplaikā pieredze gūta un nauda pelnīta Norvēģijā. Strādājot ārzemēs, labāk apgūtas svešvalodas, iegūta pieredze vairākās lauksaimniecības nozarēs, kā arī nodibināti jauni kontakti. Priekuļu tehnikuma laikā konkursā “Zemes dēls un Zemes meita” Latgales reģionā Ansis izcīnīja galveno titulu.
Turpinot tradīciju, uz Jelgavu devies arī Saliņu jaunākais dēls Vairis. Viņš izvēlējies apgūt zemes ierīkotāja profesiju.
***
Dzintars Saliņš lepojas ar saviem dēliem, jo viņi izauguši patstāvīgi un strādīgi, nebaidās uzņemties atbildību. Ņemot vērā dēlu izvēlētās profesijas, ir cerība, ka viens no viņiem nākotnē “Jankās” turpinās tēva iesākto.
