Pagājušajā piektdienā Aizkraukles novadā reģionālajā vizītē ieradās izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Vizītes laikā ministre tikās ar novada domes vadību, apmeklēja Aizkraukles Profesionālo vidusskolu un A. Upīša Skrīveru vidusskolu, kā arī noslēgumā iepazina Aizkraukles Interešu izglītības centra darbību.
Kopā ar ministri ieradās viņas padomniece vispārējās izglītības jautājumos Edīte Kanaviņa, padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Renārs Lazdiņš, 14. Saeimas deputāts un Daces Melbārdes partijas biedrs no “Jaunās Vienotības” Mārtiņš Daģis.
Interesējās par skolu tīkla attīstību
Aizkraukles novada domē ministre tikās ar domes priekšsēdētāja vietnieku Daini Vingri, jaunās Izglītības pārvaldes vadītāju Kristīni Baltu, vadītājas pienākumu izpildītāju Sarmīti Kruglovu, deputātu un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Arvi Upīti, viņa vietnieci un domes deputāti Eviju Vectirāni, kā arī deputātu Gati Gūtmani. Tikšanās laikā ministre iepazinās ar novada izglītības sistēmas aktualitātēm, mācību iestāžu stāvokli, skolēnu plūsmu un pedagogu sastāvu.
Kā sacīja Dainis Vingris, nesen apstiprinātajā budžetā ievērojama daļa līdzekļu atvēlēta izglītībai — paredzēta deviņu autobusu iegāde, mācību iestāžu remonti un kabinetu labiekārtošana. Ministre interesējās par skolu tīkla attīstību un pašvaldības redzējumu nākotnē. Sagatavotajā prezentācijā redzams, ka četru gadu laikā skolēnu skaits novadā samazinājies par 500, vienlaikus pieaugot skolēnu skaitam, kuriem nepieciešams papildu atbalsts. Pozitīvi vērtējams novadā esošais attīstības centrs, kas sniedz atbalstu gan skolēniem, gan pedagogiem.
Novadā darbojas 12 bērnudārzi, septiņas profesionālās ievirzes iestādes, piecas pamatskolas un sešas vidusskolas, no kurām puse ar nākamo mācību gadu mainīs statusu uz pamatskolu. Liels izaicinājums ir skolu teritoriālā izvietojuma izkliedētība, īpaši pierobežā, piemēram, Mazzalvē un Neretā, kur attālums līdz novada centram apgrūtina kvalitatīva izglītības piedāvājuma nodrošināšanu.
Tradicionālais uzskats neveicina attīstību
Ministres padomniece Edīte Kanaviņa vēlējās noskaidrot, kā bērnu plūsma veidojas pēc vidusskolu reorganizācijas. Arvis Upīts skaidroja, ka vairāk skolēnu nāk no Viesītes un Rites puses, bet par vidusskolēnu izvēli varēs spriest pēc jaunā mācību gada sākuma. Ņemot vērā satiksmes iespējas, daudzi skolēni izvēlas mācību iestādes Rīgas virzienā. Pēdējos gados 9. klases absolventi biežāk turpina mācības profesionālajās skolās un tehnikumos. Tikai 32 % 9. klases absolventu paliek novada vidusskolā, pārējie izvēlas mācības ārpus novada. Kanaviņa uzsvēra, ka svarīgi nostiprināt vienu spēcīgu vidusskolu trijstūrī Nereta—Viesīte—Aknīste. Ja skolēni dodas projām, tas nedod iespēju nevienai skolai stiprināties.
“Lielākā intriga ir, kad ar pilnu jaudu sāks darboties Sēlijas poligons — kāds būs tā ietekmes efekts. Mēs ceram, ka tas dos grūdienu ekonomikā un mainīs situāciju,” sacīja Gatis Gūtmanis. Kristīne Balta uzsvēra, ka novadā nepieciešama kvalitatīva vidējā izglītība: “Kamēr mēs paši neko augstā līmenī nepiedāvājam, tikmēr zaudējam. Novadā jābūt pietiekami spēcīgai vidusskolai.”
Ministre norādīja, ka no cilvēkkapitāla attīstības viedokļa ir lietderīgi koncentrēt resursus uz vienu spēcīgu vidusskolu ar labākajiem pedagogiem, dienesta viesnīcu un STEM laboratorijām. Viņa piebilda, ka tradicionālais uzskats, ka tikai Rīgā var iegūt kvalitatīvu izglītību, neveicina reģionu attīstību un skolēnu aizplūšana uz galvaspilsētu jānovērš. “Jums jādefinē savas spēcīgās nišas un uz tām jākoncentrējas,” sacīja ministre.
Tika apspriests Seces un Daudzeses skolu liktenis. Arvis Upīts uzsvēra, ka abas skolas aptver plašas teritorijas Daugavas kreisajā krastā, un to slēgšana nozīmētu ievērojami ilgāku ceļu skolēniem. Uz Seces skolu dodas ne tikai pagastā dzīvojošie bērni, bet arī no Staburaga, kur skola slēgta jau daudzus gadus, un Sēlpils pagasta. Tāpat arī Daudzeses skolu apmeklē bērni no Sunākstes pagasta. Ja abas skolas aizvērtu, tuvākā mācību iestāde būtu Aizkrauklē, un tad ceļā paietu daudz laika. Evija Vectirāne piebilda, ka abas skolas ir Sēlijas poligona tuvumā un ar laiku dati varētu mainīties. Šobrīd arī Daudzesē ir pozitīvāka demogrāfiskā dinamika.
Pedagogu trūkums un novecošanās
Viena no būtiskām problēmām ir pedagogu trūkums un skolotāju novecošanās. Vairāk nekā puse skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, un jaunie pedagogi profesijā bieži nepaliek. Ministre norādīja, ka resursu ieguldījumi augstskolās un skolotāju sagatavošanā neatrisina problēmu ar pedagogu noturēšanu. Skolām jāgatavojas pieejamības un kvalitātes līdzsvaram nākotnē.
Diskusijā skarta arī disciplīna un vardarbības gadījumi skolās. Direktori jūtas bezspēcīgi — bērnus nevar ilgstoši izslēgt, tajā pašā laikā bērni var atļauties daudz. Kristīne Balta uzsvēra nepieciešamību stiprināt skolotāju autoritāti un veicināt vecāku sadarbību.
Daudz atkarīgs no iestādes vadītāja. “Ar Bērnu aizsardzības centru ir izstrādāti ļoti detalizēti algoritmi, kā iestādes vadītājam rīkoties vardarbības gadījumos. Liela daļa to nedara. Mēs varam nodrošināt mācības skolu vadībai, bet nevaram nodrošināt pašvaldību līmenī starpinstitūciju sadarbību,” sacīja Dace Melbārde. “Kāpēc bērni ir agresīvi? Kā uzvedas pieaugušie? Ko dara sociālajos tīklos? Bērni visu redz. Visas cerības uz skolu un to, ka jaunā paaudze augs labāka, bet, ja mēs paši nemaināmies…”
Dainis Vingris uzsvēra, ka tehnoloģijas un iespējas jāattīsta profesionālajās skolās. Viņam piekrita arī Edīte Kanaviņa, sakot, ka mums jāmaina attieksme pret profesionālo izglītību. Savukārt ministre bilda, ka karjeras konsultācijas mums ir vājais punkts: “Tas mums izmaksā dārgi. Ar jaunieti jāveic individuāls darbs. Ļoti maz jauniešu izmanto karjeras konsultācijas. Līdz ar to joprojām dominē vecāku ietekme. Ja jaunietis izdara nepareizu izvēli 9. klases posmā un aiziet mācīties tur, kur nevajadzēja, viņš pazaudējis laiku un iztērējis resursus tā vietā, lai uzreiz mācītos arodskolā. Skaidrs ir tas, ka prestižs jāceļ un jāpalīdz jaunietim kritiskajā vecumposmā.”
Jaunais modelis situāciju uzlabotu
Pēc tikšanās pašvaldībā ministre apmeklēja Aizkraukles Profesionālo vidusskolu. Skolas direktors Jānis Siliņš uzsvēra audzēkņu sasniegumus, piemēram, uzvaras valsts un starptautiskos konkursos, kā arī sadarbību ar vietējiem uzņēmējiem. Skolā ir dienesta viesnīca ar aptuveni 140 audzēkņiem. Plānots mācību korpusa jumta remonts un dienesta viesnīcas uzlabošana.
Direktors uzsvēra matemātikas skolotāja trūkumu, nepieciešamību piesaistīt kvalificētus mācībspēkus un jaunas programmas, piemēram, ceļu būves un metināšanas jomā. Skolas mērķis ir izveidot mācību poligonu, kāda līdz šim skolā nav bijis, kā arī jāattīsta sadarbība ar uzņēmējiem.
Jānis Siliņš sacīja, ka skolai liels izaicinājums ir sociālā funkcija — jaunieši nāk no dažādām, arī trūcīgām, ģimenēm, ar dažādiem mācīšanās kodiem. Šajā mācību gadā ātri tika nokomplektētas mācību programmas, bet grūtāk nokomplektēt pieaugušo izglītības programmas. Nākotnē iespējamais virziens varētu būt saistīts ar aizsardzības jomu.
Šobrīd valstiskā līmenī tiek strādāts pie tā, ka vispārējās izglītības sistēma profesionālajā izglītībā ir jāpārskata. Kuri zina, ka pēc trim gadiem turpinās mācības tālāk, tie arī mācās papildus, bet, lai jau pirmajā kursā audzēkņu skaits nesarūk, vispārējās vidējās izglītības programma jāmaina. Tam piekrīt arī skolas direktors Jānis Siliņš. Situāciju viņš raksturoja ar piemēru. Otrajā kursā audzēkņi mācās, trešajā kursā ir prakse, bet pēc pusgada jākārto centralizētais eksāmens. Pēc tik ilga pārtraukuma daudz kas ir aizmirsies, kas ietekmē arī rezultātu. Jaunais modelis situāciju noteikti uzlabotu. Tāpat direktors priecājas arī par sadarbību ar Aizkraukles Interešu izglītības centru. Centra kokapstrādes pulciņa dalībnieki prasmes gūst Aizkraukles Profesionālajā skolā. Arī tādā veidā paveras ceļš uz nākamo profesiju, kuru varētu te apgūt.
Vērtīgs mācību rīks
Vizītes laikā ministre tikās ar audzēkņiem, uzsverot profesionālās izglītības priekšrocības un nepārtrauktas mācīšanās nozīmi 21. gadsimtā. Viņa atzina, ka mākslīgais intelekts ir vērtīgs kā mācību atbalsta rīks, bet nevar aizstāt cilvēka domāšanu. Jaunieši tiek mudināti izvērtēt karjeras iespējas, kritiski izvēlēties mācību ceļu un apvienot profesionālo un vispārējo izglītību.
A. Upīša Skrīveru vidusskolā apspriesta jaunā vērtēšanas pieeja un karjeras izglītības nozīme. Vizītes noslēgumā ministre iepazina Aizkraukles Interešu izglītības centra darbību.
Reģionālā vizīte izvērtās visas dienas garumā. Ministre Dace Melbārde atzina, ka diena bija intensīva, bet sarunas konstruktīvas, un iegūts labs priekšstats. Pārrunāts izglītības ekosistēmas nākotnes redzējums, iekļaujošās izglītības un investīciju jautājumi, uzklausīti skolotāji.
