AGITAS GRĪNVALDES—IRUKAS
TEKSTS,
IMANTA KAZIĻUNA
FOTO
Atmiņas saistītas ar dēla gaidīšanu
— Andri, tu pirms kāda laika teici, ka vēlies, lai kāds pieraksta tavas atmiņas par barikāžu laiku, lai tās saglabājas vēsturē. Kāpēc tev tas ir svarīgi un kāpēc svarīgi to stāstīt jaunajai paaudzei?
— Jaunajai paaudzei tas ir jāzina. Mēs dzīvojam diezgan saspringtā laikā, mums līdzās austrumos ir ļoti “labi” kaimiņi. Jauniešiem ir jāzina vēsture ne tikai no grāmatām, bet arī no mums — tā laika lieciniekiem — no manis, no Grigorija, kurš vispār bija ļoti tuvu visiem tiem notikumiem.
— Grigorij, kādas ir sajūtas, atceroties tās aukstās janvāra dienas pirms 35 gadiem?
—Atmiņas par šo laiku ir cieši saistītas ar manu dēliņu, viņam arī šogad paliks tieši 35 gadi. Sieva tajā laikā gaidīja dēlu. Es toreiz strādāju milicijā, kriminālizmeklēšanā. Kad sākās šie notikumi, pie mums uz mājām bija atnākusi Izmeklēšanas nodaļas priekšniece Ārija Kozlovska, skatījāmies televizoru un runājām par to, kas notiek. Biju grupas sastāvā, kas jau iepriekš bija sagatavota izbraukumiem ārkārtas situācijās. Katrā pārvaldē bija izveidota tāda grupa, kuru sūtīja uz vietām, kur notika kādas nekārtības vai bija zināms, ka tādas iespējamas. Tad saņēmām trauksmes paziņojumu, visa grupa tika sasaukta kopā, un mēs devāmies uz Rīgu. Kad no Aizkraukles ar autobusu ieradāmies Rīgā, bijušajā Kirova parkā (tagad Vērmanes dārzs — aut.), tur šaudījās ar automātiem, bija dzirdami šāvieni un lodes svilpoja.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
