Skrīveros, Stacijas laukumā, ir ēka, kurā pirms aptuveni gada darbojās Skrīveru sociālais dienests un pašlaik strādā “Latvijas Pasts”. Dienests ēku ir atstājis, un arī pasts, cenšoties ietaupīt izdevumus, atteicies no savām platībām šajā mājā un tās tiek pārdotas izsolē. Tajā pieteicās divi pretendenti, un viens no viņiem izsolē uzvarēja. Tomēr, joprojām Aizkraukles novada pašvaldībai šīs ēkas daļas pirkšanas un pārdošanas procesā pieder pēdējais vārds. Tā var izmantot likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Aizkraukles novada pašvaldība izsolē bija izlikusi arī savas telpas, kas atrodas šajā ēkā.
Par to, ka ēka jāatstāj pašvaldības, līdz ar to iedzīvotāju lietošanā, iestājas Skrīveru iedzīvotāju padome. Tās pārstāvju sarunās ar Andreja Upīša Skrīveru bibliotēkas vadītāju Sandru Trakinu nonākts pie idejas par bibliotēkas pārcelšanu no pašreizējām telpām kultūras centra otrajā stāvā uz ēku Stacijas laukumā. Ēkas pirmajā stāvā varētu izvietot lasītavu un grāmatu krājumu pieaugušajiem, savukārt otrajā stāvā būtu bērnu literatūras nodaļa. Sandra Trakina saka, ka pašlaik bērnu un pieaugušo bibliotēkai ir ap tūkstoš aktīvo lasītāju.
Jāatceras, ka bibliotēka nav tikai grāmatu izsniegšanas vieta. Tā pilda arī vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra funkcijas.
Ir idejas arī par pašreizējo bibliotēkas telpu izmantošanu Skrīveru kultūras centrā. Tajās varētu ierīkot trenažieru zāli. Anželika Legante, Skrīveru iedzīvotāju padomes pārstāve stāsta, ka vasarā veikta iedzīvotāju aptauja un viena no biežāk izskanējušām idejām ir par šādas zāles atvēršana.
Skrīveru iedzīvotāju padome iepazinusies ar ēkas Stacijas laukumā tehnisko kārtību un secinājusi, ka tā ir tuvu ideālam, tajā skaitā nosiltināts cokols un uzlikts jauns jumts. Telpas ir plašas, un, kā norādīja bibliotēkas vadītāja, tās ir pietiekami lielas, noderētu publisku pasākumu rīkošanai. Vai šie argumenti nav pietiekami, lai pašvaldība iestātos par iedzīvotāju vēlmēm?
Zināms, ka sākotnējā cena, par kādu plānoja pārdot “Latvijas Pasta” telpas, bija 31 200 eiro. Izsoli rīkoja ar lejupejošu soli un pēdējā zināmā nosolītā summa bija ap 22 200 eiro.
Lifts būtu izšķērdība
Skrīveru iedzīvotāju padome novembrī nosūtīja vēstuli “Latvijas Pastam” un Satiksmes ministrijai, kurā skaidroja savus nodomus attiecībā uz šīs ēkas tālāku izmantošanu pašvaldības vajadzībām. Tajā uzsvēra, ka “pašreiz bibliotēka atrodas ēkas augšējos stāvos, kas daļai apmeklētāju, īpaši senioriem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ir grūti pieejami. Pārcelšana uz minētās ēkas pirmo stāvu ļautu padarīt bibliotēkas pakalpojumus pieejamākus, ērtākus un modernākus. Svarīgi arī atzīmēt, ka ēkai blakus atrodas Andreja Upīša Skrīveru vidusskola. Skolēni ir izteikuši interesi, ka viņi biežāk apmeklētu bibliotēku, ja tā atrastos līdzās skolai, kas veicinātu lasītprasmes, mācīšanās paradumus un iesaisti kopienas dzīvē.” Turklāt nesen veiktajā bibliotēkas akreditācijā ir norāde uz pašreizējo vides nepieejamību, kā arī tas, ka šī situācija kopumā nav atbilstoša normatīvajiem aktiem par publisku ēku vides pieejamības prasībām.
Skrīveru iedzīvotāju padome vēstulē vērsusies arī pie Aizkraukles novada pašvaldības. Punktā par vides pieejamību padome saka: vienīgais risinājums pieejamības nodrošināšanai esošajā (kultūras centra) ēkā būtu jauna lifta izbūve ar četrām pieturām, kura izmaksas, pēc nozares speciālistu aplēsēm, var sasniegt līdz pat 150 000 eiro. Šāds ieguldījums būtu nesamērīgs pret iegūto rezultātu, jo tas nerisina citas funkcionalitātes problēmas.
Piedāvā trīs variantus
Pēc tam, kad bez rezultātiem noslēgusies izsole bijušajām sociālā dienesta telpām Skrīveros, Stacijas laukumā 3, pašvaldība nonākusi sarežģītas izvēles priekšā. Lai vēsturiskā ēka pašā Skrīveru centrā nepaliktu tukša un neradītu zaudējumus, tiek vērtēti trīs nākotnes scenāriji, tostarp iespēja pašvaldībai izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties arī pašlaik vēl “Latvijas Pastam” piederošo daļu. Tādējādi īpašumā nonāktu visa ēka.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš saka, ka jautājums par ēkas tālāko likteni šobrīd ir nonācis strupceļā. Aizkraukles novada pašvaldības mērķis bija ēku pārdot, lai samazinātu uzturēšanas izmaksas un optimizētu budžetu, taču tirgus realitāte ieviesusi korekcijas.
Ēkas pašvaldības daļas izsolei, kuras termiņš beidzās novembrī, nepieteicās neviens pretendents. Tas rada pamatotas bažas par īpašuma tālāko likteni.
“Mums ir ļoti labi jāsaprot, ka pašvaldībai finansējums ir tik, cik ir. Sociālā dienesta pārvietošana un optimizācija nenotika tādēļ, ka mums apnika tur atrasties, tā bija mērķtiecīga izmaksu samazināšana,” uzsver Uldis Riekstiņš. Šobrīd pašvaldībai jāmaksā par tās (ēkas Stacijas laukumā) apkuri dežūrrežīmā un “nauda vienkārši kūp gaisā”.
Lai gan sākotnējais plāns bija ēku atsavināt jeb pārdot, šobrīd uz galda ir trīs rīcības varianti: turpināt meklēt pircēju, cerot, ka interese parādīsies vēlāk. Otrs variants — iznomāt telpas uzņēmējiem. Skrīveru iedzīvotāju padome ir iesniegusi sarakstu ar potenciālajiem nomniekiem, kas būtu gatavi telpas apdzīvot. Trešais variants — pārvietot uz šo ēku bibliotēku, tādējādi atbrīvojot telpas kultūras centrā.
Kā iepriekš minēts, situāciju sarežģī fakts, ka ēkā ir arī “Latvijas Pasta” telpas. Pasts savu daļu — aptuveni 90 kvadrātmetru — izsolījis veiksmīgāk. Uldis Riekstiņš saka, ka pašvaldība šobrīd apsver iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības, lai iegūtu visu ēku savā īpašumā.
“Bumba” pagasta vadītājas pusē
“Pasta daļa ir maza, sastāv no daudzām telpām, no kurām dažas ir bez logiem. Lai tās pielāgotu mūsdienu prasībām, vajadzīgi lieli ieguldījumi. Ieguvums — tas ir viena īpašnieka īpašums,” skaidro izpilddirektors.
Savukārt bibliotēkas pārvietošana uz Stacijas laukumu 3 tiek vērtēta piesardzīgi. Ēka ir veca, un sākotnējais ekspertu novērtējums liecina, ka bez kapitālas pārbūves otrajā stāvā grāmatu plauktus izvietot nedrīkst slodzes dēļ.
“Ja bibliotēka tiks izvietota daudzās mazās telpās, tas izskatīsies pabēdīgi,” atzīst Uldis Riekstiņš, norādot, ka šobrīd piesaistīts eksperts būvkonstrukciju novērtēšanai.
Tikmēr Skrīveru iedzīvotāju padome aktīvi iestājas par to, lai ēka netiktu sadalīta vai pamesta, redzot to kā vienotu veselumu, ko varētu apdzīvot vietējie uzņēmēji vai sabiedriskas iestādes. Izpilddirektors atzīst, ka, lai gan pašvaldības funkcija nav “nomas bizness”, ja uzņēmēji ēku nepērk, bet grib nomāt, tas varētu būt pagaidu risinājums.
Galavārds par ēkas likteni būs jāsaka deputātiem, visticamāk, janvārī. Līdz tam Skrīveru pagasta pārvaldes vadītājai Santai Finsterei uzdots izvērtēt visu trīs scenāriju finansiālo pusi un tehniskās iespējas.
“Mums ir jāsamazina izdevumi par funkcijām. Ja Skrīveros šīs nomas telpas ir vajadzīgas, tas ir viens no labiem risinājumiem,” rezumē izpilddirektors.
“Latvijas Pasta” atbilde uz jautājumu, kāda ir pašreizējā situācija ar tam piederošo ēkas daļu, ir lakoniska: “Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, “Latvijas Pastam” ir pienākums ar resursiem rīkoties lietderīgi, un publiskas personas mantas atsavināšanas pamatveids ir pārdošana izsolē, tāpēc izsoles procesa apturēšana nebija pamatota. Atbilstoši likumam, piedāvāsim īpašuma pirmpirkuma tiesības Aizkraukles novada pašvaldībai kā ēkas līdzīpašniecei.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
