Kā āmurs cilvēka rokās jeb mākslīgā intelekta vieta mūsu ikdienā

Mākslīgo intelektu var salīdzināt ar āmuru, ko var izmantot gan labam darbam, piemēram, naglas iesišanai dēlītī, gan sliktam darbam — izsitot ēkai logu. Tieši tāpat ir ar mākslīgo intelektu — tas var būt noderīgs palīgs, bet var arī kaitēt. Tomēr, lai kā arī uz to raugāmies, izlikties, ka tā nav, vai ignorēt nevaram. Mākslīgais intelekts ienāk arvien vairāk un ne tikai profesionālajā vidē, bet arī ikdienā kļūst par neatņemamu sastāvdaļu. Tāda ir “Microsoft” sertificēta tehnoloģiju speciālista Gunta Laicāna pārliecība. Šoreiz rakstām vienkārši par šķietami sarežģīto — kas ir mākslīgais intelekts un kā katrs no mums var izmantot šos rīkus ikdienā.

UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļā senioriem un kultūras darbiniekiem G. Laicāns stāstīja par mākslīgo intelektu nodarbībā “Prāta spēks pret mākslīgo intelektu”. Mācības organizēja sadarbībā ar LNB Bibliotēku attīstības centru un ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. “Mākslīgais intelekts ir un būs, no tā vairs nekur neizbēgsim. Nevajag to noliegt, un katram būtu jābūt kādam priekšstatam par šīm lietām. Tāpat kā zinām, kas ir skrūvgriezis un kam to lieto, vai panna virtuvē, tā arī mākslīgais intelekts ir viens no instrumentiem, kas ir parādījies. Patīk vai nepatīk, lietosiet vai nelietosiet. Tieši tāpat kā internetu, arī tas var nepatikt. Bet mūsdienās to jau spiež lietot ar maksājumiem, e-pasta saziņa. Ja arī cilvēks nelieto mākslīgo intelektu, tomēr par to vajadzētu zināt. Neviens nespiež izmantot, bet jāzina gan, jo nu jau tā ir daļa no dzīves,” sarunu iesāk G. Laicāns.