Pļaviņu kultūras centrā atklāta pļaviņieša, fotogrāfa un kokgriezēja Gunta Grandāna izstāde “Gadalaiki”. Tajā aplūkojamas viņa fotogrāfijas un dažādi darinājumi no koka.
Abas šīs nodarbes ir Gunta vaļasprieks jau daudzus gadus. Interese par to radās, mācoties skolā Madonā, kur apmeklēts gan foto, gan kokapstrādes pulciņš. Fotografēt tolaik mācījis fotogrāfs Oļģerts Skuja, kurš savulaik nodarbojies arī ar galdniecību. Savukārt kokapstrādes pulciņu vadījis tautas daiļamata meistars Staņislavs Gruduls. Bijuši arī citi radošie iedvesmotāji, un viens no tādiem — talantīgais koktēlnieks Ziedonis Vecauziņš. Lai arī viņam nebija akadēmiskās izglītības, mākslinieku rindās viņš uzņemts par savu talantu un darbu.
Atklājot izstādi, Guntis atzina, ka ne visu laiku šīm nodarbēm pieticis laika — savu reizi kaut ko pafotografējis un izgatavojis kādu koka gaļas vai citu produktu dēlīti. Iepriekš lielāka darbošanās iznākusi, kad bijusī Pļaviņu kultūras centra tautas lietišķās mākslas pulciņa vadītāja un meistare Anna Tropa “piespiedusi” kaut ko izvirpot, lai kopā piedalītos izstādēs, bet tas bijis pirms daudziem gadiem. Jauna koka virpa gan sen bija nopirkta, bet tā arī stāvēja neizpakota. Tagad, kad viņš ir pensijā, var atļauties darboties biežāk, jo jākustina gan rokas, gan prāts, un tas ir labs veids, kur izlikt enerģiju.
Šī ir trešā Gunta izstāde Pļaviņu kultūras centrā, bet savus darbu viņš rādījis arī citviet. Ar tiem viņš dalās sociālajos tīklos, un pļaviņietis zināms kā ziemeļblāzmu “mednieks” fotogrāfijās, kas lielākoties noķertas Pļaviņu apkaimē. Arī pārējie izstādes attēli uzņemti tikai apvienības teritorijā. Izdrukātas uz lielformāta kanvām, fotogrāfijas izskatās gluži kā gleznas.
Savukārt no koka darinājumiem ir gan dažādas virpotas lietas, gan dēlīši. Kā atzina daudzi, tie ir tik skaisti, ka žēl uz tiem kaut ko griezt. Guntis savā ierastajā humorā teic, ka ikviens pats var izlemt — izmantot to pēc vajadzības, vai piekārt pie sienas kā dekoru. Tomēr visi viņa darinātie dēlīši ir īpaši piemēroti griešanai, jo izgatavoti ar koksnes gala šķiedras virsmu, kas saudzē ne tikai to, bet arī pat visdārgākos nažus. Ja nu kādam tomēr ļoti žēl, filigrāni izstrādātās lietas lieliski noder ēdiena servēšanai un pasniegšanai.
Uz jautājumu, kāds kokapstrādes veids viņam tuvāks, Guntis atzīst, ka abi. Ar virpu var ātrāk iegūt rezultātu. Lai arī šķiet, ka dēlītis ir kaut kas vienkārši izgatavojams, tas ir gana sarežģīts process, jo prasa vairākkārtēju līmēšanu, ēvelēšanu, slīpēšana un mērcēšana eļļā. Tā ka katram darbam ir sava “garoziņa”, un, arī fotografējot, viņš domā par labāko kadru.
