Nāk no vietas ar īpašu auru. Kad nevar rakstīt, krājas “kišmiš”
23:2930.11.2025
Sandras Pumpures teksts un foto
414
Dalies:
Šonedēļ novadniekam, rakstniekam, dzejniekam un tulkotājam Kārlim Štrālam 145 gadu jubileja, un noslēdzās viņam veltītā izstāde Pļaviņās. To, tāpat kā citus piemiņas pasākumus savam vectēvam, rīkoja mazmeita Kamena Kaidaka. Lai arī ikdiena paiet Rīgā, viņa joprojām uztur saikni ar dzimtajām “Skaldulejām”, saglabājot mājas garu, vectēva literāro mantojumu un viņa piemiņu. Ar šo misiju dibināta arī biedrība “Skaldu raksti”. Par to saruna ar Kamenu.
Septiņi “kazlēni”
“Skaldulejas” ir Pļaviņu pilsētas pašā malā, kas ir jau Klintaines pagasta teritorijā. Piekalnē uzbūvētā māja joprojām glabā dzimtas paaudžu iestaigātos celiņus. Kamenas bērnības taka bijusi taisnāk kalnā, bet tagad ceļš ved pa lēzenāko nogāzes pusi. Miķelīši pie mājas durvīm aug joprojām.
— Pa šiem gadiem daudz kas tur mainījies?
— Apkārtnē ļoti. Pilsēta pienākusi pavisam klāt. Savulaik apkārt bija sovhoza rudzu lauki un labi varēja redzēt kapu kalnu, bet tagad to visu aizsedz koki, kas būtiski mainījuši ainavu. Labi, jo ir daudz zaļuma, kas atdala teritoriju no pilsētas. Atradu fotogrāfijas, kā te bija 1923. gadā, kad sāka būvēt jauno māju, un izskatījās vēl interesantāk. Tāda laba “nekuriene” — ar kalnu, ieleju, plašumu visapkārt. Vecā mājiņa jau bija, bet vietas tajā bija pamaz, un brāļi nolēma celt lielāku māju, lai visiem pietiek vietas.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.