Šodien ir Lāčplēša diena. Diena, kad deg sveces, deg lāpas un plīvo karogi, jo pieminam karavīrus, dzimtenes sargus, kas pirms vairāk nekā 100 gadiem izcīnīja Latvijas valsts armijas uzvaru.
1919. gada 11. novembrī, Bermontiādes laikā, Latvijas Bruņotie spēki ar Rīgas līcī izvietoto franču un britu kuģu artilērijas atbalstu pēc gandrīz mēnesi ilgušām cīņām Pārdaugavā sakāva Bermonta komandēto un Vācijas impērijas virsnieka fon der Golca atbalstīto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju. Pilnībā iebrucējus no Rīgas izdevās padzīt tikai gada beigās, bet Rīgas atbrīvošanu 11. novembrī simboliski uzskata par uzvaru Latvijas Brīvības cīņās.
Toreizējā laikraksta “Jaunākās Ziņas” literārās daļas redaktors un Tautas padomes loceklis Kārlis Skalbe Latvijas armijas cīņu pret krievu un vāciešu apvienoto pulku simboliski salīdzināja ar Lāčplēša cīņu pret Melno bruņinieku Daugavas krastā Pumpura eposā “Lāčplēsis”, bet latviešu karavīru cīņas sparu nosauca par Lāčplēša garu. Lāčplēša dienas tradīcija tika atjaunota Trešās atmodas laikā. Pagājis vairāk nekā 100 gadu. Lāčplēša diena, kad pieminām brīvības cīnītājus, ir saikne starp pagātni, tagadni un nākotni. Sirdī esam kopā ar Ukrainas tautu. Lāčplēša diena ir arī par mums — vai vēl spējam ticēt savai valstij, savai tautai, gaismai? Vai spējam sargāt to, palīdzēt tai, vai protam tikai lamāt?
Šī diena ir pārbaude mūsu sirdsapziņai. Vai spējam būt drosmīgi arī ikdienā, nevis tikai tad, kad ar degošām lāpām ejam gājienā un sastingstam miera stājā, atskanot valsts himnai? Vai spējam pateikt patiesību, nostāties pret netaisnību, palīdzēt vājākajam?
Īstais Lāčplēsis šodien vairs necīnās ar cilvēkiem. Viņš cīnās ar neiecietību, vardarbību un bailēm. Tāpēc man gribas vilkt paralēles ar aizvadītajā nedēļā notikušo protestu pret izstāšanos no Stambulas konvencijas. No tribīnes vairākkārt izskanēja: nosargāsim Latviju! Ja kāds izmanto Stambulas konvencijas jautājumu, lai sētu naidu vai attaisnotu vardarbību, tad, jā — tieši pret to īstais Lāčplēsis cīnītos. Viņa spēks ir taisnībā un cilvēcībā, nevis ideoloģijā. Viņš aizstāv tos, kuriem nodarīts pāri, neatkarīgi no politiskiem uzskatiem vai konvencijām. Arī par to, šovakar iededzot sveci vai lāpu, atcerēsimies.
