Vai un kāpēc jāstiprina likuma normas dzīvnieku aizstāvībai?

Pēc gadījuma ar nošautajiem suņiem Bauskas novada Brunavas pagastā sabiedrībā daudz diskutēts par attieksmi pret dzīvniekiem. Izskan arī aicinājums veikt grozījumus Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieki nav manta, bet gan dzīvas būtnes. Lai gan Latvijā ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā ir pamata regulējums, ko ar dzīvnieku drīkst un ko nedrīkst darīt, tiesas piemērotie sodi par šī likuma pārkāpumiem nereti ir maigi, un itin bieži lietas līdz tiesai nemaz nenonāk. — Vai un kāpēc jāstiprina likuma normas dzīvnieku aizstāvībai?
MARTA MACKEVIČA, iniciatīvas autore
— Grozījumi Civillikumā nozīmētu sabiedrības izpratnes maiņu. Viena lieta ir stingrāki sodi, kas bieži vien neko nerisina, kā mēs to redzam ne tikai dzīvnieku aizsardzībā, bet arī citās jomās. Liela daļa domā, ka dzīvnieks ir viņa īpašums, tāpat kā jebkura cita lieta, un ar to var darīt, ko grib.
Savukārt uzraudzības iestādēm trūkst kapacitātes, lai veiktu apsekošanu, operatīvi izskatītu lietas, tāpēc sodi nesniegs cerēto rezultātu.
Otrs virziens, kurā mums kā valstij jāstrādā, ir prevencija un domāšanas maiņa, tāpēc nepieciešami grozījumi Civillikumā. Mantas var salauzt, bojāt, dienām ilgi atstāt bez uzraudzības, tās var sist pret sienu, mest upē — mantām nesāp, tām nav jūtu, tās nejūt bailes un paniku. Savukārt dzīvnieki nav mantas, viņiem sāp, viņi jūt bailes un paniku. Tāpēc šāda iniciatīva iesniegta portālā “ManaBalss” un tagad jau nodota izskatīšanai Saeimā.