Aizvadīto nedēļu Aizkraukles novadā pavadīja dažādu valstu jauniešu grupa, kuri piedalījās Eiropas Savienības “Erasmus+” programmas atbalstītā projektā “Stipri kopā”. To īstenoja biedrība “Lidojuma režīms”.
Par to jārunā
Biedrības pārstāve Zanda Bieziņa atzina, ka, savulaik pašai darbojoties Pļaviņu jauniešu centrā “Ideja”, bet tagad dzīvojot Ogrē, gribējās kaut ko dot savai dzimtajai pilsētai. Tāda vēlme bija un ir arī otram biedrības veidotājam — pļaviņietim Gvido Sirmajam, kurš pats guvis lielu pieredzi “Erasmus” projektos. Uzrunājot centra jauniešus, atsaucās Ērika Made Saliņa un Melisa Roziņa, kopīgi aizsākot veidot projekta ideju. Aktualizējās bulinga tēma, kas joprojām aktuāla jauniešu vidū gan skolā, gan ārpus tās. Izietas apmācības, kas deva lielāku skaidrību, kā to visu īstenot.
Projekta partneris ir Ungārijas jauniešu organizācija, un tajā iesaistās 13—16 gadus veci jaunieši no Igaunijas, Ungārijas, Spānijas un Latvijas kopā ar pieaugušajiem līderiem, kuri viņiem sniedz atbalstu šajā uzturēšanās laikā Latvijā. Ar dažādu neformālu izglītības metožu palīdzību viņi mācījās atpazīt bulingu, kā to novērst un palīdzēt gan sev, gan citiem.
Zanda atzīst, ka lielākoties šiem jauniešiem līdz šim nav bijusi pieredze šādos starptautiskos jauniešu apmaiņas projektos, un arī Latvijā bijuši pirmo reizi. Izņemot igauņus, kuri ir apmeklējuši Rīgu. Tomēr jaunieši ļoti ātri iejutās šajā vidē un sadraudzējās. Liels atbalsts bija arī Latvijas jaunieši, kuri iesaistījās šajā projektā, un tie pamatā ir pļaviņieši. Grupu darbs veidots tā, lai katrā būtu dažādu valstu pārstāvji, kas mācīja gan sadarboties, gan veidot jaunus kontaktus.
Izkrāso kāpnes
Jaunieši dzīvoja viesu mājā “Kūpiņsala”, tuvāk iepazīstot arī Koknesi un tās apkārtni, kā arī vienu dienu devās uz jauniešu centru “Ideja” Pļaviņās, viesojoties arī bērnu centrā “Pepija”. Viņi palīdzēja piedzīvot pārvērtības ēkas kāpnēm uz otro stāvu, izkrāsojot pakāpienus un papildinot tos ar pašu izdomātiem uzmundrinošiem teicieniem. Tas viss veidots ar domu, lai, ejot pa kāpnēm, gūtu iedvesmu, ja diena nav bijusi pārāk veiksmīga vai ir drūma. Par bulingu un to veidiem tapa arī video sociālajiem tīkliem, lai piesaistītu jauniešu uzmanību šai problēmai.
Zanda uzsvēra, ka projektā svarīgākais, lai jaunieši paši iesaistās un paveic izvirzītos uzdevumus, bet pieaugušie ir tikai atbalstītāji.
“Sākotnēji bija domāts, ka projektā jāiesaista jaunieši, kuri paši cietuši no bulinga, bet sapratām, ka svarīgs arī preventīvais darbs, lai to nepieļautu. Turklāt tā ir ļoti izplatīta problēma, ar ko varbūt pat neapzināti saskāries teju katrs vai arī paši to izraisījuši. Par to svarīgi runāt, lai prastu atpazīt un nepieļaut,” teica Zanda.
Projekta mērķis ir arī iepazīt dažādu valstu jauniešus, jo katrs esam citādāks. Vieni ir atvērtāki, citi noslēgtāki, un ir kas labs, ko var mācīties no otra. Katra grupa arī prezentēja savu valsti un iepazina Latviju, tās dabu un ēdienus. Tie šajā projekta laikā bija tradicionāli latviski, savu reizi nogaršojot arī kādu mūsu valstī ražotu našķi.
Vēl draudzīgāki
Runājot par projekta tēmu, Ērika Made Saliņa teica, ka bulingam pievērsta uzmanība, jau mācoties Pļaviņu vidusskolā.
“Skolā ir “MOT” programma, un vienu gadu arī pati biju motivatore klasei, kura bija gana draudzīga, tomēr nereti viens otram darīja pāri. Bulings ir liela problēma Latvijā kopumā, tas radīja bažas, kas notiks tālāk, ja šobrīd tam nepievērsīs uzmanību. Bieži vien jaunietis to neuzskata par kaut ko īpašu, it kā draudzīgi pasmejoties vai pagrūstot kādu, bet otram tas var nepatikt. Ikdienā ar to ļoti cīnos, ar jauniešiem runājot par šīm problēmām, un izdodas! Uzlabojumus var labi redzēt arī šajā projektā, jo visi kļuvuši vēl draudzīgāki,” stāsta Ērika.
Viņa piebilda, ka kopumā viss izdevies pat labāk, nekā domājuši. Jauniešiem tā ir laba iespēja, arī pļaviņiešiem, veidot pašu pilsētā kaut ko paliekošu, kādas tagad ir krāsainās kāpnes “Idejā”.
