Priekšvēlēšanu drudzis un sarežģītais valsts budžets
Latvijas reģionālo mediju pārstāvji tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (“Jaunā Vienotība”), kas apstiprināja, ka no 2026. gada tiks izveidota jauna valsts atbalsta programma reģionālajai presei ar sākuma finansējumu 400 000 eiro. Šis lēmums tika paziņots politiski saspringtā laikā, kad sākts skatīt nākamā gada valsts budžets, kurā galvenā prioritāte ir valsts drošība, demogrāfija un veselības aprūpe. Vairāk nekā divu stundu garajā, brīžiem asajā diskusijā tika skarti jautājumi par negodīgu konkurenci mediju vidē, izglītības reformu, jauniešu problēmām un Latvijas lomu NATO.
Tas nebija vienkārši
Premjere Evika Siliņa neslēpa, ka darbs pie 2026. gada valsts budžeta norit sarežģīti, jo jūtama priekšvēlēšanu gaisotne, kas apgrūtina konstruktīvu lēmumu pieņemšanu. Viņa norādīja, ka valdības galvenais uzdevums ir nolikt malā partiju intereses un vienoties par valstij svarīgiem lēmumiem.
“Kā jūs redzat, šobrīd koalīcijā ir sācies priekšvēlēšanu laiks. Katra koalīcijas partija ir sākusi strādāt uz savu vēlētāju, un tas, protams, nepalīdz kopīgā situācijā, lai mēs varētu veiksmīgi pieņemt valsts budžetu,” politisko situāciju komentēja E. Siliņa. “Bet, neskatoties uz visu to, mēs esam koalīcijā vismaz līdz šim vienojušies, ka neliksim galdā tādus jautājumus, kas šobrīd nav saistīti tieši ar budžetu. Galvenā prioritāte tomēr ir visiem spēt mazliet atkāpties un vienoties.”
Viņa uzsvēra, ka budžetā ir izdevies ietaupīt 814 miljonus eiro laika posmam no 2026. līdz 2028. gadam. “Tas nav maz, un tas nebija vienkārši,” atzina premjere, paskaidrojot, ka šos resursus novirzīs trim galvenajām prioritātēm: drošībai, demogrāfijai un veselībai.
Prioritāte — ģimene, veselība un lauksaimnieki
Kā vienu no svarīgākajiem virzieniem premjere minēja demogrāfijas veicināšanas pasākumus, kas izstrādāti sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām. Plānots mainīt un turpmāk reizi divos gados indeksēt bērna piedzimšanas pabalstu. “Šobrīd tas nav mainītas kopš 2014. gada,” sacīja Siliņa.
Īpašs atbalsts paredzēts ģimenēm, kuras adoptē bērnu. “Manuprāt, ļoti laba lieta — vienreizējs atbalsts tūkstoš eiro, bet ģimenēm, kas adoptē bērnu, tas būs ap 2000 eiro. Tas ir labs signāls cilvēkiem, lai viņi domātu par iespēju bērnu adoptēt,” skaidroja valdības vadītāja. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī Uzturlīdzekļu garantiju fondam, palielinot atbalstu vientuļajiem vecākiem. Tāpat “skrūves vaļīgāk palaistas” tiem vecākiem, kas izvairās no alimentu maksāšanas. Atsākot strādāt oficiāli, tiesa no viņa uzturlīdzekļus piedzen daudz mazākā apmērā. Tādējādi cilvēkam rodas motivācija ienākt legālajā darba tirgū.
Veselības aprūpē panākta vienošanās, ka valsts kompensēs 0,75 eiro maksu par receptes apkalpošanu medikamentiem, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. “Bija piedāvājums nodokļus samazināt, bet mums bija bažas, ka iedzīvotāji tāpat par zālēm maksās vairāk. Šis mums šķita kā ieguvums aptiekām, kurām šī nauda arī paliks,” lēmuma loģiku skaidroja premjere. Tāpat vairāk nekā 14 miljoni eiro papildus piešķirti hospisa aprūpes pakalpojumam. “Šo pakalpojumu nedrīkst apturēt, tas jāturpina,” uzsvēra Siliņa. Budžetā atrasti arī 60 miljoni eiro atbalstam lauksaimniekiem, kuru saimniecības šogad cietušas nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.
Tikšanās laikā Ministru prezidente apstiprināja, ka nākamā gada budžetā paredzēts celt gan minimālo algu, gan ar to saistīto neapliekamo minimumu. Viņa atzina, ka šis lēmums valdībā nav nācis viegli un izraisa bažas pašvaldībās, kurām tas palielinās izdevumu slogu.
Premjere uzsvēra, ka algas celšana ir stratēģiski nepieciešama, lai Latvija nezaudētu konkurētspēju Baltijas valstu starpā. Viņa atklāja, ka valdībā notikušas plašas diskusijas un apsvērti dažādi scenāriji, tostarp iespēja necelt neapliekamo minimumu, taču beigās lēmums pieņemts par labu iedzīvotāju ienākumu palielināšanai.
Mediju atbalsts un cīņa ar propagandas izdevumiem
Diskusijā par reģionālajiem medijiem premjere atzina, ka valdība ir sadzirdējusi nozares ilgstošos aicinājumus. Lai gan sākotnējā summa — 400 000 eiro — nav liela, tas ir pirmais solis. “Viss finansējums vēl nav atrasts. Šobrīd ir 400 000 nākamajam gadam, bet mēs domājam summu palielināt vismaz līdz miljonam,” sacīja Evika Siliņa.
Reģionālo mediju atbalsts premjeres uzskatā ir daļa no kopējās valsts attīstības un noturības stiprināšanas. Jaunā mediju atbalsta programma paredz institucionālu finansējumu, kas tiks iestrādāts valsts budžeta bāzē, nodrošinot tā paredzamību. Līdzekļi tiks rasti no iekšējās resursu pārdales un iekļauti 2026. gada valsts budžetā.
Mediju pārstāvji gan nekavējoties vērsa uzmanību uz samilzušu problēmu — negodīgu konkurenci, ko rada pašvaldību izdevumi, kas imitē neatkarīgus medijus. Kā piemērs tika minēta Rēzekne, kur pašvaldībai pietuvināts izdevums, kas pamatā iznāk krievu valodā un kura saturs ir pielīdzināms sabiedrisko attiecību materiālam. Un tas no Mediju atbalsta fonda saņem tādu pašu finansējumu kā neatkarīgi laikraksti.
“Mēs diskreditējam [atbalsta fondu], jo šis [izdevums] saņem tikpat daudz līdzekļu, cik “Rēzeknes Vēstis” vai mans laikraksts,” norādīja viens no klātesošajiem žurnālistiem.
Premjere piekrita, ka uzraudzības mehānisms ir jāstiprina, un solīja, ka nākotnē vērtēšanas komisijās lielāku lomu plānots piešķirt neatkarīgiem nozares ekspertiem, nevis amatpersonām.
Katra iedzīvotāja loma NATO
Pievēršoties drošības jautājumiem, premjere uzsvēra, ka Latvija nav tikai pasīva NATO dalībvalsts, bet aktīvs alianses dalībnieks. “Vienmēr liekas, ka NATO kaut ko izlems un mēs tam piekritīsim? Bet mēs esam tie NATO,” teica Siliņa, minot, ka Latvija tiek slavēta kā piemērs citām valstīm par apņēmību aizsardzībai tērēt gandrīz 5 % no IKP.
“Mēs neesam ne paši bagātākie, ne bijuši paši brīvākie. 50 gadus esam bijuši Padomju savienībā un tikuši no tās ārā. Mums blakus ir Krievija un Baltkrievija, un mēs sakām, ka aizsardzībā ieguldīsim gana daudz,” uzsvēra premjere.
Viņa skaidroja, ka šie ieguldījumi ir priekšnoteikums, lai Latvija varētu prasīt palīdzību no sabiedrotajiem un uzņemt viņu karavīrus. Premjeres padomnieks nacionālās drošības jautājumos Airis Rikveilis papildināja, ka aizsardzības stiprināšana nozīmē arī jaunas darbavietas un prasmes civilajā dzīvē: “Mums vajadzēs metinātājus. Mums vajadzēs inženierus. Tie nav tādi metinātāji, kā varbūt mums ir priekšstats vecos laikos, netīrās drēbēs. Tie ir inženieri.”
Jaunieši, mājokļi un sociālā realitāte
Asa diskusija izvērtās par jauniešu problēmām. Mediju pārstāvji norādīja uz satraucošu statistiku. “Ļoti daudzi jaunieši nemācās un nestrādā līdz 25 gadu vecumam, gandrīz piektā daļa. Regulāri saņemam informāciju par narkotiku un alkohola lietošanu, ļoti augstu paškaitējuma procentu. Kāda varētu būt valsts politika šajā jomā?” vaicāja klātesošie.
Siliņa atzina problēmas mērogu un kā vienu no risinājumiem minēja profesionālās izglītības stiprināšanu un agrīnu karjeras konsultāciju ieviešanu. “Ir jāstrādā ar jauniešiem, ģimenēm, skolotājiem ātrāk, lai palīdzētu saprast, ko viņi varētu darīt. Iespējams, ka viņi pēc vidusskolas tāpēc arī izkrīt no visurienes, jo nav ne profesijas, ne motivācijas,” teica premjere.
Tika skarts arī mājokļu jautājums. Žurnālisti kritizēja valsts atbalsta programmu ALTUM, kurā pirmā iemaksa mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm esot paaugstināta līdz 20 %. “Kur jaunai ģimenei ņemt 20 procentus iemaksai? Tā vairs nav atbalsta programma,” norādīja mediju pārstāvis. Premjere solīja noskaidrot šo situāciju, bet uzsvēra, ka valdība šobrīd lielāku uzsvaru liek uz zemas cenas īres mājokļu programmas attīstību reģionos sadarbībā ar pašvaldībām. “Mēs esam sapratuši, ka cilvēki negrib pirkt dzīvokļus, negrib ņemt kredītus, viņi labāk grib īrēt,” viņa secināja.
Tikšanās noslēgumā kļuva skaidrs, ka valdība ir informēta par daudzām sabiedrības problēmām, taču spēja tās risināt būs atkarīga no koalīcijas stabilitātes. Valsts budžeta pieņemšana kļūs par galveno pārbaudījumu, kas parādīs, vai dotie solījumi pārtaps reālos darbos.
