Krūmmelleņu ogu sezona šogad jau aizvadīta, laukos turpinās stādījumu apkopšana. Līdzīgi kā citu kultūru, arī šo ogu audzētājiem bija izaicinājumu pilna vasara. “Kalna Baložu ogu” saimnieki Haralds un Santa Ludbārži atzīst, ka gads no gada atšķiras un tas dod lielāku pieredzi.
Izvēlas mellenes
“Kalna Baložu ogas” Aizkraukles pagastā darbību sāka 2009. gadā, kad veidojās pirmie stādījumi. Tagad krūmmellenes aug 15 hektāru platībā. Haralds stāsta, ka sākums bija vecāku zemnieku saimniecība, kurā audzēja zemenes un upenes, bet vēlāk izmēģināja arī krūmmellenes. Viņš nolēmis pievērsties šai jomai kā pamatnodarbei.
“Sākumā tētis par to visu ieinteresējās un iepazinās ar toreizējo Latvijas vēstnieku Polijā. Visi kopā devāmies uz Varšavu, kur vēstnieka ģimene palīdzēja izveidot kontaktus ar stādu un ogu audzētājiem. Bija iespēja apskatīt, kāds izskatās pieaudzis stādījums, kā to kopt un veidot. Tas šķita ne tikai aizraujoši, bet arī perspektīvi,” stāsta Haralds un piebilst, ka stimuls sākt aktīvāku uzņēmējdarbību bija arī vecākā dēla veselība. Tik finansiāli optimistiska šī nodarbe gan neizrādījās, lai gan savu vietu tirgū viņi jau iekarojuši.
Par labu krūmmellenēm bija arī fakts, ka tā ir diezgan sarežģīta kultūra, lai Latvijā to plaši neaudzētu. Tagad “Kalna Baložu ogu” saimnieks atzīst, ka tas izrādījās malds, jo šobrīd šādu saimniecību ir pietiekami daudz. Neraugoties uz to, savs klients ir katram.
Mācās no kļūdām
Saimniecībā pamatā ir divas šķirnes ‘Patriot’ un ‘Bluecrop’. Ir arī viens lauks, kur nelielā platībā iestādītas dažādas šķirnes, lai redzētu, kura labāk piemērota augšanai un kādas ir ogas. Izvēle bija par labu to ražībai un piemērotībai Latvijas apstākļiem. Ar laiku sākuši izvērtēt, vai kaut ko pamainīt. Haralds un Santa atzīst, ka kļūdu bijis pietiekami, no kurām atliek vien mācīties.
“Viena no tādām bija lielais ‘Patriota’ lauks, kas ir gana populāra un mazdārziņos ļoti laba šķirne, bet sarežģīta lielākiem apjomiem. To īpaši parādīja šī sezona. Ja citus gadus par ražu nevarēja sūdzēties, tad šogad ‘Patriots’ nedeva pat pusi no gaidītā. Pirmkārt, krūmi sākumā apsala, aukstajam vējam aprīlī izkaltējot ziedpumpurus. Tad vēl domājām, ka tik traki nebūs, bet bija. Pēc lietus nāca karstās naktis, kas mellenēm nav īpaši labvēlīgas. Šī sutoņa ogas gluži vai “izvārīja” krūmā. Pārējo paveica lapsenes, kas citus gadus nav bijis,” stāsta Haralds, atzīstot — lai mellene iegūtu pēc iespējas lielāku saldumu, vajag saulainas dienas un vēsākas naktis. Tādas tropiskās naktis ogām ir vissliktākais — krāsa ir, bet salduma maz.
Neatlaidīgie latvieši
Katrai šķirnei gan ir savas priekšrocības, un daudz kas atkarīgs no kopšanas, kā arī laika apstākļiem konkrētajā sezonā. Var vinnēt un var arī neiegūt tik, cik cerēts. Lai nodrošinātu garāku ogu sezonu, vajag stādīt gan agrīnās, gan vēlīnākas šķirnes. Ogu sezona saimniecībā ilgst līdz sešām nedēļām, un tad tajā iesaistīti palīgi un teju visa ģimene. Arī vecākie dēli, kuri dzīvo Nīderlandē, dod savu atbalstu, palīdzot sagādāt nepieciešamo, veidojot produkcijas marķējuma dizainu un informāciju sociālajos tīklos.
Haralds stāsta, ka līdzīgi kā citi Latvijas audzētāji, viņi joprojām strādā ar diezgan zemu efektivitāti, nolasot aptuveni 1 — 1,5 kilogramus ogu no krūma. Lielākas ražas iegūt ir grūti, kaut arī šķirņu aprakstā minēts daudz vairāk. Lielākais izaicinājums esot augsne. Ļoti grūti panākt, lai visā laukā tā būtu vienāda. Arī “Kalna Baložu ogās” tā nav labākā mellenēm, līdz ar to visu vajag veidot mākslīgi. Vienā lauka daļā pat mēģināts krūmus audzēt podos, lai augiem labāk nodrošinātu nepieciešamo. Kaut ko mainīt ir lēns process, un katra situācija prasa savu pieeju, jo jāpielāgojas apstākļiem. Haralds pasmaida, ka līdz ar to krūmmelleņu audzēšana mūsu apstākļos ir nedaudz kā projekts “Marss”. Mēs gan latvieši tādi esam — savā zemē spējam pieradināt jebko.
Krūmmellene ir diezgan prasīgs augs, tāpēc, ja grib ražu, jānodrošina nepieciešamā vide. Šie meža augi mīl skābu kūdru, koku mizas, skaidas, vislabāk priedes. Papildus nepieciešama arī regulāra laistīšana. Stādījumiem jāizpļauj rindstarpas un jāizgriež zari. Šajos darbos iesaistīti darbinieki, bet darbojas arī pats Haralds. Ja palīgā ņem labus instrumentus, tas būtiski palielina darba efektivitāti.
Ogas jāsalasa sausas
Lai krūmmellenes labā kvalitātē nokļūtu līdz patērētājam, jāņem vērā vairāki faktori. Vispirms ogas jāsalasa sausas. Mitras grūtāk šķirot un saglabāt. Turklāt mitrums uz ogām saglabājas diezgan ilgi. Lai ogas saglabātu savas labās īpašības, tās pēc nolasīšanas atdzesē. Pēc tam, sašķirotas un iepakotas kastītēs, tās jau tajā pašā vai nākamajā dienā dodas pie pircējiem.
“Kalna Baložu ogu” saimnieki savu produkciju pamatā tirgo paši tirgū Rīgā vai nogādā pasūtījumus klientiem. Viņi atzīst, ka tā tomēr labāk, nevis atdot pārpircējam, jo tad nevar būt pārliecināti, ka pircējs saņem labu preci. Galvenais viņiem ir nodrošināt kvalitāti, lai gan gadās arī kļūdas. Atgriezeniskā saite gan jūtama uzreiz — ja vienreiz pievilsi, pateiks tieši un, iespējams, nākamreiz nenāks. Ar laiku izveidojies savs pircēju loks, un viņi pie tirgotāja dodas kā uz savu iecienīto veikalu. Lielākoties cilvēki šīs ogas patērē svaigas, bet daļu sasaldē, lai ziemā tās pievienotu kūkām un desertiem. Tā dara arī paši audzētāji.
Allaž brīnos, vai lielajos laukos iespējams nolasīt visas ogas. Būtu žēl zaudēt kaut nelielu daļu. Haralds atzīst, ka ir, protams, kas nobirst, bet pamatā tiek galā.
“Ogu lasītāji mums nāk talkā katru gadu, un līdz šim sadarbība bijusi veiksmīga. Arī ogu šķirošanā strādā pieredzējušas meitenes, kuras šo darbu paveic lieliski. Ļoti novērtējam pašlasītājus, kas brauc pie mums gadu no gada. Cilvēki brauc no tuvām un tālām vietām, un tā ir laba iespēja mums visiem. Kaut kas jau jāatstāj arī putniņiem. Tad vēl āpsis un lapsiņa atnāk pamieloties ar ogām,” smaida Haralds. Ar lapsenēm gan viņi cīnoties, un šogad izvietojuši paši savas šo kukaiņu lamatas.
Pielāgojas tirgum
Runājot par ogu cenām, tās aizvadītajos gados būtiski nemainās, lai arī izdevumi pieaug. Haralds atzīst, ka vietējais ražotājs gan nav cenas noteicējs, bet vairāk pielāgojas tirgum. Līdzīgi, kā tas ir ar citām ogām, augļiem vai dārzeņiem.
“Mūsu priekšrocība ir iespēja piegādāt svaigākas ogas — teju tikko no krūma. Tās ir sasniegušas savu vislabāko gatavību, tādēļ ir garšīgākas un smaržīgākas nekā ievestās. Importētās ogas arī bieži ir labā kvalitātē, ja vien tās tiek audzētas atbildīgi, atbilstoši uzglabātas un transportētas. Tomēr vietējie ražotāji vienmēr izjūt īpašu atbildību par savas preces kvalitāti, jo mēs esam tepat līdzās, esam vienmēr sasniedzami,” saka Haralds.
Stādus viņi joprojām iegādājas gan sadarbībā ar Polijas audzētavām, kas piedāvā nepieciešamo šķirņu dažādību, gan audzē paši. Domājot par kvalitāti, stādi vairākas sezonas tiek ataudzēti saimniecībā, lai pie pircēja tie nonāktu pietiekami lieli un spēcīgi, un pārbaudīti Latvijas ziemas apstākļos. Stādi ir sertificēti, un iestādot tie jau dos ražu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”
