Sēlijai nozīmīga kultūrvieta un garīgais centrs – Sunākstes baznīca – turpmāk nesīs latviešu laicīgās rakstniecības pamatlicēja Gotharda Frīdriha Stendera vārdu. Lēmumu par baznīcas pārdēvēšanu, atsaucoties Sunākstes draudzes lūgumam, pieņēmusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Bīskapu kolēģija, lai godinātu izcilo personību, kuras dzīve un darbs bija cieši saistīti ar šo vietu.
Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796), pazīstams arī kā Vecais Stenders, bija ne tikai teologs un ilggadējs Sēlpils un Sunākstes draudzes mācītājs, bet arī apgaismotājs, valodnieks un vairāku fundamentālu darbu autors. Tieši Sunākstes mācītājmuižā tapa lielākā daļa viņa nozīmīgāko darbu, tostarp pirmā latviešu–vācu vārdnīca, latviešu gramatika un pirmā dabaszinātņu enciklopēdija latviešu valodā – “Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas”. Viņa mērķis bija veicināt latviešu dzimtcilvēku izglītošanu un lasītprasmi.
Vecais Stenders ir apglabāts kapu kalniņā blakus baznīcai. Viņa pēdējā vēlēšanās bija uz kapakmens iegravēt lakonisku uzrakstu, kas apliecina viņa piederību šai zemei un tautai: “Sche aprakts G. F. Stenders Latwis” (Še aprakts G. F. Stenders Latvietis).
Pēdējo desmit gadu laikā, pateicoties aktīvai “Stendera biedrības” darbībai, ap baznīcu ir izveidota plaša kultūrtelpa. Tās apmeklētājiem pieejamas izziņas takas ar citātiem no G. F. Stendera “Bildu ābices” un “Augstas gudrības grāmatas”, atjaunota vēsturiskā liepu aleja, kā arī izveidota tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga viedvieta “Gaismas vārti”.
Šī vieta ir nozīmīgs Sēlijas identitātes simbols. Tieši šeit 1999. gadā pirmo reizi tika iesvētīts Sēlijas karogs, kas pastāvīgi plīvo baznīcas piekājē. Šogad, 2025. gada 22. maijā, šeit tika iedibināta jauna tradīcija – Sēlijas dienas svinēšana, aicinot visus sēļus pasaulē apliecināt savu piederību šim vēsturiskajam novadam. Baznīcas pārdēvēšana ir likumsakarīgs solis, kas nostiprina šīs vietas kultūrvēsturisko nozīmi Latvijas kartē.
