2023. gada 22. maijā 70. gados populārais latviešu estrādes dziedātājs Andrejs Lihtenbergs būtu atzīmējis savu 85. dzimšanas dienu, un toreiz, dienu pirms viņa ievērojamās jubilejas, Rīgā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, norisinājās koncerts “Andrejam Lihtenbergam 85. Ziemeļu serenāde”. Andreja Lihtenberga dziedātās dziesmas izskanēja Mārtiņa Kantera, Normunda Rutuļa un Andra Ērgļa sniegumā.
Mārtiņš Kanters bija šī koncerta idejas autors. Andrejs Lihtenbergs bija viņa mammas iecienīts dziedātājs. Pats šīs dziesmas ir dzirdējis radio un ierakstos. Gadu gaitā Lihtenberga vārds bija mazliet aizmirsts, tāpēc Mārtiņš izlēma, ka jārīkojas, organizējot viņa piemiņas koncertu. Gatavojoties tam, bija jāiepazīst dziedātāja daiļrade. Izrādās, jau tajos gados viņš pats bija savu koncertu producents un organizators, turklāt ar jaudīgu pieeju. Pārsteidza arī tas, ka dziedātāju ļoti labi atceras viņa laika paaudze. Protams, jaunajai paaudzei Lihtenberga vārds ir svešs.
Koncerts “Andrejam Lihtenbergam 85. Ziemeļu serenāde” guva labas atsauksmes, un kā turpinājums tam ir programma “Veltījums Lihtenbergam”, kurā populārās dziesmas dzied Mārtiņš Kanters.
Pagājušās nedēļas nogalē viņš ar šo programmu viesojās Kokneses kultūras centrā.
Andrejs Lihtenbergs bija spilgta personība latviešu estrādes vēsturē, diemžēl ar “nepareizo” biogrāfiju — viņa mamma bija Latvijas armijas ģenerāļa Bangerska brāļa meita. Mūzikas skolā bērnībā neuzņēma, pamatojot ar muzikalitātes trūkumu. Lai arī ieguvis praktisku profesiju, mūziku novārtā neatstāja. Ar lielu, fanātisku darbu nokļuva uz skatuves, sākumā kultūras namos “Draudzība” un “Armatūra”, kur dziedāja deju vakaros populāras ārzemju estrādes dziesmas. Izkopa balsi, mācoties pie vokālā pedagoga Leonīda Zahodņika un dziedātājas Lolitas Vambutes. 1969. gadā Rīgas Radio komisija atļāva viņam piedalīties ierakstos, un A. Lihtenbergs radio studijā ieskaņojis ap 100 latviešu, padomju un ārzemju autoru dziesmu.
Andrejs Lihtenbergs bija Latvijas patriots un savu attieksmi starp rindām pauda arī koncertos, tā nonākot attiecīgo iestāžu uzmanības centrā. Dažādās Latvijas vietās gaidīts bija viņa izveidotais ansamblis “Selga”. Koncerti bija pārpildīti, meitenes bija stāvā sajūsmā, dāvināja viņam puķes. Dziedātājs, augumā gandrīz divu metru garumā, bija viņu elks, kurš apbūra ar savu izskatu un skaisto balsi. Diemžēl mūžs aprāvās četrdesmit gadu vecumā, un viņa nāvi arvien klāj neskaidrības plīvurs.
Savukārt Mārtiņš Kanters ne tikai izdziedāja Lihtenberga dziesmas, bet katru pavadīja ar mazu stāstu no dziedātāja dzīves notikumiem vai piedzīvotā koncertos. Raimonds Pauls savam 45. jubilejas koncertam uzrakstīja dziesmu “Tautas acis” ar Māra Čaklā vārdiem un īsti nevarēja atrast dziedātāju, kas šo dziesmu varētu nodziedāt tā, kā komponists to bija iztēlojies. Un tad Pauls uzrunāja Lihtenbergu, kurš par to bija ļoti priecīgs. Un kā gan ne, ja tā ir par viņa Latviju! “Manā tēva un mātes zemē/Atkal plosti pa Daugavu slīd,/Un no plostiem un pakalniem spītīgas/Šaujas ugunis jaunas ikbrīd./Tās ir mierīgas Jāņu ugunis,/Tās ir tautas acis, kas spīd.” Kad gatavoja koncertu “Ziemeļu serenāde”, Andreja Lihtenberga sieva Rasma Mārtiņam teikusi: “Ja tu nodziedāsi “Uguns tavā logā”, es būšu ļoti laimīga.” Un tā arī bija. Citā reizē, kad koncerts jau bija pusē, uz skatuves uznāca kāda kundze ar neļķu pušķi rokās. Skaidrs, ka jādzied “Neļķu ugunīs”. Sestdien izskanēja arī skaistākās Valtera Kaminska dziesmas — “Vakara dziesma” un “Ziemeļu serenāde”, Raimonda Paula “Dāvā smaidu”, ārzemju autoru komponētās “Marija Helēna”, “Zemes vējš” un citas.
Koncerts bija kupli apmeklēts, un skatītāju vidū bija vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki. Skatītāji Mārtiņam Kanteram dziedāja līdzi, kas dziedātāju iepriecināja, un dziesmas pavadīja ar aplausiem. Viņš spēja uzburt noskaņu un īpašās sajūtas, kas nepieciešamas šādam koncertam. Mārtiņš Kanters (iepriekš Ruskis) tika iepazīts kā muzikālā šova “O!Kartes skatuve” dalībnieks un uzvarētājs. Tas bija pirms vairāk nekā 10 gadiem, un šajā laikā viņa vokāls ir audzis. Lai gan sākumā man bija neliela vilšanās, ka dziedātāju pavada tikai Juris Kristons ar klavierēm, jo gribējās daudzveidīgāku pavadošo sastāvu, tomēr beigās secināju, ka labi vien ir, jo vienīgais instruments ļāva izbaudīt Mārtiņa spēcīgo balsi.
Gan līdzdziedāšana, gan aplausi un pozitīvās emocijas sildīja ne tikai sirdi, bet vēsajā zālē arī pašus. Un žēl, ka tik ātri šī tikšanās atmiņās beidzās. Kad aplausi māksliniekus nelaida prom no skatuves, kā ķirsītis uz kūkas — “Džambulaja”! Nu, kas var būt labāks par šo?
