Pagājušās nedēļas nogale Cēsīs tika aizvadīta mūzikas zīmē, jo pirmo reizi izskanēja koru un vokālo ansambļu konkurss “Cēsis”. Konkurss norisinājās Vidzemes koncertzālē un Cēsu Bērzaines pamatskolā. Pasākums pulcēja 19 korus un 20 vokālos ansambļus no visas Latvijas, to pulkā bija arī Staburaga pagasta sieviešu vokālais ansamblis “MiLaRe”.
Konkurss, pulcējot tik lielu dalībnieku skaitu, pierādīja, ka Latvijas koru mūzikas tradīcijas ir dzīvas un spēcīgas.
Tā nolikums tika izstrādāts jau pagājušajā gadā, bet kolektīviem bija jāpiesakās līdz šī gada 28. februārim, nosūtot pieteikuma anketu un pieteikuma video, kurā viens skaņdarbs bija jāizpilda “a capella”. Vokālajiem ansambļiem konkursā bija jānodzied obligātais skaņdarbs — jaundarbs, kā arī viens vai divi izvēles skaņdarbi “a capella”. Žūrija, kurā darbojās dziedātājas Nora Kalniņa un Jolanta Strikaite un diriģents Matīss Circenis, vērtēja izpildījuma tehnisko precizitāti, māksliniecisko izpildījumu un kopiespaidu. Maksimālais punktu skaits, ko varēja piešķirt viens žūrijas pārstāvis, bija 25 punkti.
Uz konkursu “Cēsis” devās arī Staburaga pagasta sieviešu vokālais ansamblis “MiLaRe”, un kolektīva sniegums tika novērtēts ar 19,033 punktiem. Kā radās doma piedalīties šajā konkursā? Ansambļa vadītāja Diāna Austra Salmiņa stāsta, ka gan viņai, gan dziedātājām patīk izaicinājumi, kas liek mobilizēties, lai sasniegtu mērķi. Diānai Austrai iepatikās konkursa ideja — pirmo reizi tik vērienīgi — gan koriem un ansambļiem. Konkursa rīkotāji saņēma ļoti daudzus pieteikumus, un prieks bija par to, ka atlases kārta tika izturēta. Kolektīvs saņēma obligātā skaņdarba notis — tā bija Matīsa Circeņa dziesma “Jau vakar Jāņa bērni”, kas bija jādzied bez pavadījuma. Ansambļa vadītāja bilst, ka dziesma ir sarežģīta, un domā, ka tā drīzāk piemērota korim. Pārējās dziesmas, ko izvēlējās dziedāt staburadzietes, bija Egona Valtera “Rudu, rudu rudentiņš” un latviešu tautasdziesma “Ar laiviņu ielaidos”.
“MiLaRe” konkursam sāka gatavoties jau maijā, un būtībā visa vasara pagāja mēģinot. Jaunajā dziesmā vajadzēja ieguldīt daudz darba. “Mums patīk augt. Augt, lai ir mērķis, vispirms jau pašām sev. Mēs esam gandarītas par to, ko paveicām un neizgāzāmies. Dziesmās bija nostalģiskās rudens noskaņas. Mums patika aizbraukt uz Cēsīm. Uzstājāmies Cēsu Bērzaines pamatskolā, kas kādreiz bija Skolotāju seminārs. Skolai ir sena vēsture, zālē ir ļoti laba akustika. Nodziedājām labi un esam ļoti apmierinātas,” saka Diāna Austra Salmiņa.
