Ja ģimene jutīsies droša par mājokli, finansēm, veselību, izglītību, arī demogrāfija uzlabosies
Reģionālajā vizītē Aizkraukles novadu apmeklēja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS). Ministrs tikās ar novada domes vadību, apmeklēja sociālās aprūpes iestādes un sniedza atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem.
Ministrs tikās ar novada domes vadību, bāriņtiesas un sociālā dienesta darbiniekiem un pārrunāja sociālās jomas aktualitātes. Aizkrauklē viņš apmeklēja arī Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vietējās filiāles.
Kokneses apvienībā R. Uzulnieks viesojās sociālajā uzņēmumā, biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Zemgales komitejas ģimenes atbalsta centrā “Dzeguzīte”, sociālās aprūpes centrā (SAC) “Vecbebri”, Skrīveru pagastā — SAC “Ziedugravas”.
Informē par gaidāmajām pārmaiņām
Vēlāk labklājības ministrs tikās ar Bebru pagasta iedzīvotāju padomi, Kokneses un Bebru senioriem. Reinis Uzulnieks labklājības ministra amatā ir pusgadu, bet sociālajā jomā strādā vairāk nekā 10 gadu, līdz ar to nozare nav sveša. Ministrs uzsvēra, ka viņam ir svarīgi atbraukt un pašam pārliecināties, kādā situācijā sociālā joma ir katrā novadā. “Es necienu politiķus, kas lēmumus par reģioniem pieņem Rīgā. Katrā reģionā situācija ir atšķirīga,” sacīja Reinis Uzulnieks. “Manas prioritātes ir atbalsts ģimenēm ar bērniem, atbalsts senioriem un nodarbinātība.” Ministrs nosauca arī, kādas izmaiņas plānotas bērnu un ārpusģimenes aprūpes pabalstos nākamajā gadā.
Senioriem būtiskākā ir pensiju indeksācija, kas no 1. oktobra tiek indeksētas pilnā apmērā līdz 1488 eiro. Tas nozīmē, ka Latvijā pensijas indeksēs 98 % senioru. Indekss ir līdzīgs kā pagājušajā gadā, bet lielāks, nekā bija plānots. Ministrijas iecere ir ieviest pamata pensiju jeb piemaksu par darba stāžu. Pirmie tās saņemtu pensionāri, kuri vecāki par 85 gadiem, jo viņu pensijas ir vismazākās. Pēc tam vecuma slieksnis tiktu pazemināts līdz 80+ gadiem. Ik pēc trim gadiem — tiktu paplašināts to personu loks, kas šo piemaksu saņemtu. 2038. gadā šo piemaksu saņemtu visi pensionāri, kas vecāki par 65 gadiem. Kāpēc gan nevarētu visi saņemt uzreiz? Tas budžetā prasītu pusmiljardu eiro.
Zentu Bērziņu, Kokneses senioru kopas “Pīlādzītis” vadītāju, uztrauc 75 centu piemaksa par medikamentu recepti. “Cilvēkiem, kuri zāles lieto regulāri, šī piemaksa ir kaitinoša. Mēnesī tās ir diezgan lielas summas. Tas nozīmē, ka pensionāri tiek apzagti,” saka Zentas kundze. No nākamā gada paredzēts atcelt 75 centu piemaksu par recepti, ja zāles maksā līdz 10 eiro. Farmaceita pakalpojums tiks apmaksāts no valsts budžeta. Zentas kundze vēlējās uzsvērt nevienlīdzību starp provinces un galvaspilsētas pensionāriem. Piemēram, Rīgas pensionāri brauc bez maksas sabiedriskajā transportā, savukārt provinces pensionāri pērk pilnu biļeti. Diemžēl uz Rīgu nākas braukt, lai dotos uz ārstniecības iestādēm. Vai valstiskā līmenī nevarētu ieviest atlaižu sistēmu pensionāriem, piemēram, četras reizes gadā? “Valstiski tas nebūtu iespējams, jo sabiedrisko transportu apmaksā pašvaldība. Man kā labklājības ministram jādomā, kā palielināt pensijas,” atbildēja R. Uzulnieks.
Skaidro ZZS nostāju
Tikšanās laikā labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pievērsās arī Saeimā notikušajam balsojumam par izstāšanos no tā sauktās Stambulas konvencijas. Par to nobalsoja arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), ko pārstāv R. Uzulnieks, deputāti. Stambulas konvenciju parakstīja bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis. Reinis Uzulnieks uzskata, ka konvencijas ideja ir apsveicama, kas paredz cīņu pret vardarbību pret sievietēm un bērniem utt. “Mēs skatāmies to, kas ir izdarīts. Vardarbība valstī palielinās, īpaši pēdējo divu triju gadu laikā. Stāsti ir traģiski, jo bērniem dzīve ir sabeigta. Ir izdarītas daudzas labas lietas — ir uzticības tālrunis 11611, kur var piezvanīt visu diennakti, izstāstīt savas problēmas un saņemt konsultācijas, ir metodiskie materiāli speciālistiem,” saka Reinis Uzulnieks. Ministrs bija spiests atzīt, ka diemžēl pārējās ministrijas savus darbus nav paveikušas. Kāds seniors no Bebriem jautāja, kam šī konvencija vispār vajadzīga, ja valstī pastāv likumi un citas normas? Reinis Uzulnieks paskaidroja, ka tā ir konvencija pret vardarbību. “Mēs piekritām, jo toreiz likās, ka tas ir rīks un palīdzība, Eiropas informācija, kā iespējams vardarbību mazināt. Politiķiem vienkārši jāpasaka: mēs kļūdījāmies. Jo to, ko mēs ieviesām, iespējams, varējām ieviest bez šādiem dokumentiem,” atzīst ministrs.
Iestāde, kas palīdz
Zālē izskanēja jautājums, kādu ministrs redz Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nākotni? “Ļoti labu. Ja agrāk tā bija inspekcija, likās kā sodoša, izņem bērnus no ģimenes. Mēs to pārveidojām. Tas jau bija laikā, kad labklājības ministre bija Evika Siliņa, un ir novērtējams darbs. Iestāde bija pārveidota par Bērnu aizsardzības centru un mainīja fokusu. Tā ir iestāde, kas palīdz, tai pieejami struktūrfondu finansējumi dažādām vardarbības programmām. Mēs Latvijā pārāk vēlu identificējām šo problēmu. Piemēram, Somijā, ja pamana, ka četrgadīgam, piecgadīgam bērnam mainās uzvedība, tad skaidrs, ka nav kaut kas kārtībā. Laikus spējot identificēt, būtu pareizais virziens. Pēc budžeta pieņemšanas noteikti arī Melbārdes kundze pie tā ķersies, kaut kas jāmaina arī izglītības sistēmā. Situācija valstī nav laba — vidēji no ģimenes izņem četrus bērnus dienā. Problēma ir jaunajos vecākos. Bērns ir vai nu pāraprūpēts, vai arī atstāts novārtā,” teic R. Uzulnieks.
Pozitīvi un aktīvi cilvēki
Tikšanās noslēgumā labklājības ministrs Reinis Uzulnieks atbildēja arī uz “Staburaga” jautājumiem.
— Kādus iespaidus guvāt šīs vizītes laikā?
— Ļoti labus. Kā jau iepriekš teicu, man ir svarīgi braukt pa reģioniem. Es nozari zinu, bet gribu, lai man pastāsta, kādas problēmas, kas nepieciešams, ko es, aizbraucot uz Rīgu, varu izdarīt. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūrā man pastāstīja par klasifikatoru, par ko es nebūtu iedomājies. Ir lietas, kurām pat finansējums nav vajadzīgs. Aizkraukles novadā ir ļoti pozitīvi un aktīvi cilvēki. Ir ļoti spēcīga bāriņtiesas vadītāja. Tādu īpašu, redzamu, neatrisinātu problēmu, cik es sadzirdēju, jūsu novadā nav.
— Neraugoties uz plānotajām izmaiņām bērnu un ārpusģimenes aprūpes pabalstos nākamajā gadā, dzirdēts dažu NVO viedoklis, ka atbalsts nemaz tik liels nav un demogrāfiju tas neveicinās. Kā jūs to komentētu?
— Mums izdevās panākt vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu 600 eiro apmērā, ārpusģimenes aprūpes pabalstus. Neizdevās ar premjeri vienoties par bērnu kopšanas pabalstu, es biju nācis ar lielāku piedāvājumu 340 eiro, apstiprināja 298 eiro. Nodrošinot visiem brīvpusdienas, uzreiz nedzims 1000 bērnu. Mums valstī dzimst trešie bērni, mums nedzimst pirmie un otrie. Finansiālais motivators ir, vai ģimene gribētu izšķirties par pirmo vai otro bērnu. Mēs pēc ilgiem laikiem pieņēmām demogrāfijas plānu, kurā bija iesaistīti zinātnieki, nevalstiskās organizācijas, arī visas ministrijas — ko katra var piedāvāt atbalstam ģimenēm ar bērniem. Pirmais ir mājokļa jautājums, un “ALTUM” no šī gada oktobra sāks finansēt šo programmu reģionos. Otrs ir pabalstu jautājums un finansiāla stabilitāte, ko norādījuši vecāki. Būs vairāk pēcnācēju, ja ģimene jutīsies droša par mājokli, finansēm, veselību, izglītību. Ja šis viss kopā būs, domāju, arī demogrāfija uzlabosies. Mans uzdevums ir iedot finansiālu stabilitāti, lai viņi izšķirtos par pirmo, otro bērnu.
— Bērnunami ir slēgti, bet, šķiet, audžuģimeņu institūts arī neveidojas. Kā varētu stiprināt audžuģimenes?
— Kā labklājības ministrs es veidoju kampaņas, ceļu prestižu sabiedrībā, ka ir labi būt audžuģimenei, viesu ģimenei, aizbildnim. Budžetā, ko esmu iesniedzis, ir šie 24 miljoni. Aizbildņi 54 eiro vietā saņems 300 eiro, tāpat palielināti pārējie pabalsti — atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, adopcijas pabalsts un citi. Tā ir vesela pakotne, par ko Audžuģimeņu asociācija ļoti priecājās. Viens ir atbalstīt, veicināt un popularizēt, otrs — finansiālais atbalsts.
