Aizkraukles novada domes Sociālo jautājumu komitejā septembrī tika skatīts un apspriests deputāta Kaspara Ādama priekšlikums pārskatīt bērna piedzimšanas pabalstu un izvērtēt alternatīvus atbalsta veidus. Konceptuāli komitejas deputāti vienojās virzīt priekšlikumu par vienreizējā bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu no 250 līdz 300 eiro, kā arī turpināt meklēt risinājumus, lai sniegtu vislabāko atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Dzimstības prognoze ar lejupslīdošu tendenci
Esošo situāciju izvērtēja Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns. Šobrīd bērna piedzimšanas pabalsts Aizkraukles novadā ir 250 eiro. Dati liecina, ka demogrāfiskās tendences ir ļoti bēdīgas — šogad līdz 8. septembrim bērna piedzimšanas pabalstam pieteikušās 98 personas, kas nozīmē, ka izmaksāti 24 500 eiro. Prognozēts, ka līdz gada beigām šo pabalstu kopumā saņems aptuveni 144 personas. Nākotnes prognozes ir vēl sliktākas: dati liecina, ka dzimstības rādītāji samazinās vidēji par 13 %, kas nozīmē, ka jau nākamgad šo pabalstu saņems apmēram 120 personu. Deputāta K. Ādama priekšlikums bija palielināt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 500 eiro. Jāpiemin, ka šis ir pašvaldības brīvprātīgs atbalsts. E. Pāvulēns pauda uzskatu, ka ilgtermiņā nav iespējams precīzi prognozēt kopējo ekonomisko situāciju, taču līdz 2030. gadam dzimstības prognozētā līkne saglabā lejupslīdošu tendenci. Ja dzimstības apjomi saruktu, kā tiek prognozēts, pēc pieciem gadiem Aizkraukles novadā varētu piedzimt aptuveni 73 bērni. Pabalsta palielinājuma gadījumā kopējā izmaksājamā summa būtu 36 500 eiro. Palielinājums pabalsta izmaksai notiktu galvenokārt pirmajos gados, kas nozīmētu, ka nākamā gada budžetā būtu nepieciešami papildu līdzekļi šīs ieceres īstenošanai.
Atbalsts “vietējiem bērniem”
Diskutējot par palielinājumu, tika minēts fakts, ka daļa Aizkraukles novadā deklarēto bērnu, kas saņem pabalstu, faktiski šeit nedzīvo. Daļa ģimeņu, kas piesakās bērna piedzimšanas pabalstam, ir rīdzinieki, kam Aizkraukles novadā pieder lauku īpašumi. E. Pāvulēns kā alternatīvu piedāvāja sniegt atbalstu tiem bērniem, kas dzīvo un mācās Aizkraukles novadā: “Piemēram, varētu palielināt kādai klašu grupai ēdināšanas apmaksu vai samazināt daudzbērnu ģimenēm izmaksas par profesionālās ievirzes izglītību.”
Sociālā dienesta vadītājs parādīja datus, kas iegūti konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” iedzīvotāju aptaujā. Uz jautājumu, kā trūkst Aizkraukles novadā, cilvēki pauda viedokli, ka īsti nekāda atbalsta nav, ja neskaita brīvpusdienas skolā, citi uzsvēra, ka novadā nepieciešams vairāk bērnu rotaļu laukumu un vietu, kur bērniem kvalitatīvi pavadīt laiku.
E. Pāvulēns piekrita, ka bērna piedzimšanas pabalsts ir labs žests, taču vienlaikus vajadzētu domāt par ko paliekošu, kas sasniedz un ir noderīgs lielākai sabiedrības grupai — bērniem, kas reāli dzīvo novadā.
Diskusijas noslēgumā domnieki nolēma, ka lēmumprojektam varētu gatavot priekšlikumu — no nākamā gada bērna piedzimšanas pabalstu Aizkraukles novadā palielināt līdz 300 eiro. Plānots, ka vēl pēc gada pabalsta apjomu varētu pārskatīt atkārtoti. Apstiprināt palielināto pabalstu plānots kopā ar kopējo novada budžetu, kas, visticamāk, notiks janvārī. Praksē tas nozīmē, ka jaunais pabalsta apmērs spēkā varētu stāties no 1. februāra.
Paralēli komitejas deputāti mutiski vienojās turpināt meklēt jomas, kurās vēl varētu sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Pirmais puzles gabaliņš
Lai gan sākotnēji izteiktais priekšlikums palielināt bērna piedzimšanas pabalstu novadā līdz 500 eiro neguva atsaucību, K. Ādams ir apmierināts, ka process ir sakustējies. Viņš uzsver, ka tas ir viens no mazajiem puzles gabaliņiem ceļā uz ģimenēm draudzīgāku novadu. “Labi, ka ir sākusies šāda diskusija. Vēlējos lielāku bērna piedzimšanas pabalsta palielinājumu, bet priecājos, ka process vismaz ir uzsākts. Pozitīvi, ka no kolēģiem sadzirdēju vēlmi meklēt iespējas, kā pašvaldība varētu atbalstīt ģimenes. Tagad jāapzina iespējas un jāsaprot, ko un kā var īstenot. Absolūtais vairākums bērnus nelaiž pasaulē ar mērķi nopelnīt. Pašvaldības bērna piedzimšanas pabalsts ir simbolisks novērtējums, taču vēl svarīgāk ir domāt un meklēt risinājumus, kā ģimenes atbalstīt regulāri ikdienā. Tās var būt ārpusstundu nodarbības vai nokļūšana uz nodarbībām. Pilsētās ir viena situācija, pagastos — cita. Šobrīd strādāju pie dažādiem priekšlikumiem un vēlos uzrunāt sabiedrību, lai uzzinātu tās redzējumu un saprastu, ko vēl varētu īstenot,” pēc komitejas sēdes sacīja K. Ādams.
