Melnas, neglītas rises abos Mazzalves pamatskolas sporta laukumos un skolas direktora Aivara Miezīša neslēpts sašutums — tāda ir aina pēc nakts no 25. uz 26. septembri, kad divi jaunieši, visticamāk, alkohola reibumā, nolēma sarīkot ralliju skolas īpašumā. Lai gan lieta nodota policijai, direktors ir pārliecināts, ka lielākais bieds pārkāpējiem ir saniknotā vietējā sabiedrība.
“Nav tā, ka kāds ar sveci klāt stāvēja, filmēja, fotografēja. Tomēr par 99,9 % ir skaidrs, kas to izdarīja,” sarunā apņēmīgi saka Aivars Miezītis. Viņš stāsta, ka viss, visticamāk, sācies pavisam banāli — pie estrādes divi puiši baudījuši “atspirdzinošus dzērienus” un pēc tam “saņēmušies dūšu”, lai dotos izklaidēties. Pilnīgi noteikti zināms, kuri bija šie jaunieši estrādē. Vai kāds no viņiem bija pie auto stūres — nav pierādīts. Par demolēšanas rīku, visticamāk, kalpojis pavecs “Audi 80”, ko direktors bez aplinkiem raksturo kā “mironi, kuram kājas krīt cauri”. Tieši priekšpiedziņa, iespējams, paglābusi zālāju no vēl lielākiem postījumiem, jo auto neesot spējis izrakt dziļākas rises, kā to darītu jaudīgāks spēkrats ar klasisko jeb aizmugures piedziņu.
Lai gan vainīgie ir zināmi, lielākais izaicinājums ir pierādījumu trūkums. “Jautājums, kā viņus tā paķert, ka viņi atzīstas,” saka A. Miezītis.
Tieši tāpēc direktors vislielākās cerības liek uz sabiedrības spiedienu, ko izraisīja viņa publicētais ieraksts sociālajos tīklos un izsludinātā 100 eiro atlīdzība par informāciju, kas palīdzēs saukt vainīgos pie atbildības. Viņš ir pārliecināts, ka šī metode iedarbojas. “Viņus meklē nevis viens policists, kas nezina, uz kuru pusi griezties, bet meklē viss pagasts. Un tas viņiem nepatīk,” stāsta A. Miezītis.
Par notikušo vandalisma aktu ir uzrakstīts iesniegums policijai. Sākotnēji lietu izskatīja pašvaldības policija. Taču, tā kā ir nodarīti materiālie zaudējumi, lietu, visticamāk, nodos Valsts policijas kompetencē.
Direktors piebilst, ka šādi gadījumi notiek reti — reizi astoņos vai desmit gados, tāpēc uzstādīt dārgas videonovērošanas kameras vai būvēt sētas neesot racionāli. Tomēr katrs šāds “varonības” akts atstāj nepatīkamas sekas un mobilizē vietējos iedzīvotājus, kuri nav gatavi samierināties ar bezjēdzīgu postīšanu.
